|
|
|
November 27th, 2006
 | 11:10 pm
''Sapņu zinātnes'' un laukos atrastās origami grāmatas iespaidā no papīra salociju kādas pārdesmit vējdzirnaviņas. Krāsas arī nopirku, vēl beidzot jāizdomā, ko īsti gribu sataisīt savā gandrīz vai jaunajā istabā. Filma un grāmata atgādināja to, kā bērnībā gribēju visu kaut ko smuku uzmeistarot, bet nepietika vai nu pacietības, vai varēšanas.
Kopš aizvakara dzīvojos pa deviņdesmitajiem(kurus bezgala labi atceros, ha). Bet nopietni, nezinu kāpēc, bet ik reizi, kad redzu vai dzirdu kaut ko, kas saskan ar manām atmiņām no tā laika, iekšā sāk joņot prieka skudras. Smells like 90', tieši tā, Kurt.
Ecējos ar sevi par nespēju kaut ko izdarīt pa īstam. Nu kamon, nevar tikai ņemt, uzņemt informāciju, emocijas, utt., neko nedodot pretī. Viens ir rast atziņas un izpratni, a reāli rubīt, pie tam ar visu sirdi un dvēseli-tā jau ir cita lieta. Davaj, dura, davaj!
Un nemaz nepīksti, ka tev slinkums.
Man patīk Inga Ābele. (dienas secinājums)
Zeibots arī, viņš man atgādina deviņdesmitos.
Current Mood: slapji mati
Current Music: Laika & the Cosmonauts-Haroosh
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
