Nr 2

November 27th, 2006

11:23 am

turpinu sēdēt laika formiņā, kamēr ap mani esošais laiks izplešas. minimāli atceros vakardienu, atceros tikai neizsakāmas dusmas un naidu, kuram nav vērojama tendence sarukt, vienvārdsakot, viņš ar zilajām acīm, gaida mani šovakar ciemos un es zinu, ko mēs darīsim.
Powered by Sviesta Ciba