..kaut · kā · tā..

uz laiku man bija nojūdzies dē cē plus plus un kad to beidzot dabūnu pie dzīvības un visu nakti lādēju sen kāroto Kusturicas "Life is a miracle", man stulbais, lēnais komnpis /vai nezinu kas.../ gļuko un normālā ātrumā filmu man nerāda..a man tik ļoti gribās to filmu noskatīties...
johaidī. un kompja simtreizēja pārstartēšana jau vairs nepalīdz.

bāc-nevaru saņemties un aizbraukt mājās-zinu, ka tur būs labāk, bet nē-es sēžu un truli blenžu ekrānā.

Un vēl es vakar sapratu, cik Rīga ir pretīga vieta - ārzemnieku dēļ! Visi tie Italiano. Fuck. Bet atkal mēs tēlojām ārzemju tūristes. Es šķiet biju Helēna no Norvēģijas, bet beigās mums katru reizi juka, kā rezultātā es biju Helēna no Somijas un Zviedrijas ar.
Un starp citu-tie vīrieši, kurus mēs satikām, neguļ par naudu. Nopietni. Mēs veicām eksperimentu. Ha.

/vairs gan es nekad tā nedarīšu.tas nebija smuki.bet jautri gan./

patiesībā ir tik daudz interesantu cilvēku un ir tik jauki vienkārši tāpat sēdēt un klausīties, gūt kaut kādas atziņas, varbūt tā pa īstam saprast cik Tava dzīve līdz šim /dažbrīd/ ir bijusi nožēlojama - tiekties uz kaut ko citu, darīt kaut ko citu, izpaust sevi tajās jomās, par kurām Tu nekad līdz šim nebiji pat domājis. Un tas nekas - šķiet, ka šī apziņa par nožēlojamo dzīvi pat ir skaista, jo saproti, ka viss notiek, viss iet uz augšu.
un man ir pofig, ja tās ir tikai ši vakara atklāsmes-man ir pofig, ja rīt vairs tā nedomāšu, jo tagad ir tā un rīt tā visdrīzāk nebūs.

/tas viss ir blefs. es zinu.

šovakar nācu ar kājām uz mājām - un to visu vēlreiz pārdomāju - un izdomāju, ka būs ok ...pavisam nopietni - nu kaut kas tak ir jāmaina, tā jau ar nevar!! /nu tā kā tagad/...jo ir fuckin' sūdīgi!!

nu blja-man būs jāraksta pilnvara pavadīt suni uz ārzemēm!! nu ko tik neizdomā-ar kolēģi tā nosmējāmies, jo sākumā divas krievu cacas (māte+meita) gribēja, lai "notarius pioformljal sabaku na mamu"!!!!! Laikam tā ir pirmā reize, kad tā klientu klātbūtnē nenoturējos, bet tas tiešām bija kas tāds, ko mēs abas nevarējām :))))

..pēdējās dienas darbā tiešām trakas un kad nevajag, tad arī notiek zili brīnumi! Šodien nopriecājos, ka sagatavot mantojuma lietu nemaz nav tik grūti, ar prieku ķēros klāt darbam, visu uzmanīgi izskatīju, sarakstīju - apmēram ar visiem saviem blakus pienākumiem, visu izdarīju divās stundās! BET ap plkst. sešiem, pilnīgas nejaušības dēļ atklāju, ka esmu pielaidusi it kā nelielu kļūdu, tomēr šīs nelielās kļūdas dēļ, bija jāpārtaisa pilnīgi viss!!! Es jutos tā it kā visa pasaule būtu pret mani sazvērējusies, jo tā gribējās prom no biroja...
eh, bet saņēmos un divdesmit minūtēs visu salaboju :))

un visādi līgumi, kurus pat agrāk nemēģināju skatīties, lai rakstītu, izrādās nav tik sarežģīti. nu man prieks par sevi, ka dzīve piespiež saņemties un darīt kaut ko vairāk.

p.s. Līga šodien apvaicājās par plāniņu :))) Es viņai šo to jau pavēstīju, tā ka....
Surki, vajag satikties. Any news?