Man vajadzēja piedzimt šodien, bet piedzimu 2 ned. par ātru.
Būtu par gadu jaunāka.
Un 9. janvārī 2002. (?) nomira mana vecāmāte.

sapnī biju kaut kādā tornī, kur bija Norai Ikstenai piederošs restorāns. Dega sveces, bet saimnieci neizdevās satikt.

ēst arī nedabūju. stāvēju zāles vidū un skatījos uz logu, mēģinot to nofotografēt, lai bildē redz gan rāmi, gan skatu aiz loga - milzīgas, vecas egles.

Kad dzirdu vijoles, ģībstu

Saskumu, jo Mežciemā aizver veikaliņu, kas te bija kopš 70tajiem vismaz

nogaju autoostaa malinjaa, lai ieliktu koferii kompi, un man blakus uzreiz nostaajaas zelta kleitaa tērpusies skuķene, kas runaaja ar sevi, un ari saaka kraameet savu koferi un savā nodabā turpināja runāt

viena veča iet pa autobusu un jautā: vai te ir autobusa vadiitaajs?
vadiitajs atbildeja: nē, nav. autobuss pats brauc

vārās 1 h no vietas
vēl 2,5 h vārīsies
kā nepiekūst žokļi?

viena krievene visu ceļu runā. gribas kraut.

Šovakar Liepājā bildēju tramvaju. Tik skaists. Un Liepāja arī.
Klusums. Rotājumi. Sniegs.
Noķēru Jaunā gada sajūtu.
Pat nokritu! Te visi celiņi balti. Nav sālsvannas.

Dodos uz Liepāju, un gribas ēst. Reiss K7937. Vēl
tikai Rīgā sastrēgumos. Nāk miegs. Sāp galva. Gribas ēst.

Izskatās kā ārzemēs.