kūl.
Apr. 15., 2004 | 12:14 pm
music: igraczech - agrodensity
kad mācījos mūzikas skolas pirmajā klasē, paspēju vairākas reizes kaut ko padedzināt.
90-to gadu sākumā bija izplatīta apkures problēma. daudzas ēkas pilsēta bija bez centrālās apkures, tāpēc katrs sildījās kā varēja.
bija tāds jocīgs sildītājs, līdzīgs satelīta antenai. vidū atradās sarkans karsējamais... es pat vairs neatceros kā atklāju to, ka piebāžot papīra gabalu pie šī sildītāja, tas aizdegas. man tas tik ļoti patika, ka mēdzu arī pildspalvu galus tur samīcīt. protams, ka šo atklājumu nepaturēju pie sevis, atklāju plašajai pasaulei. bija viens traks puika manā klasē, kuram to pateicu un tā 1 reizi stundas laikā, kamēr skolotāja izgāja ārā, gadījās piededzināt klasi līdz ziliem dūmiem. protams nekāda izsišana no skolotājas puses nesekoja. viņa aizveda to trako puiku pie direktora. es protams neko...
tomēr 1 reizi pieļāvu kļūdu savā dedzinātāja karjerā un tiku pie direktora. es sabojāju par mani 7 gadus vecākai meitenei jaku.
sedēju es starp daudzām pakārtām jakām un gaidīju stundu. te pēkšņi no vienas jakas izlien sērkociņi...
es vienkārši dedzināju sērkociņus (spēks ugunī). 1 skolotāja pabāza galvu no sava kabineta un teica, ka jūtot deguma smaku kaut gan viņai esot iesnas. es tikai ar naivu sejas izteiksmi teicu, ka es neko. vienai no pakārtajām jakām laikam biju pietuvojies pārāk tuvu un nedaudz to apsvilināju .
man sākās stunda un devos uz klasi. pēc 10 minūtēm mani pasauca pie direktora.
neatceros visu sīkumos, bet es atzinu savu vainu. liecība par to, ka es esmu vainīgs bija pārāk stipra un nāca no skolotājas ar šausmīgajām iesnām. nedaudz vēlāk ieradās arī mana mamma pie direktora. daudz cilvēku bija apkārt.
mājās dabūju kopīgo nopratināšanu no mammas un tēta. beidzās viss ar teikumu: "citās valstīs par noziegumiem nocērt rokas".
vēl arī no tā gadījuma kādu laiku, kad satiku skolotāju, kura mani nosūdzēja, domāju, ka viņa teiks kaut ko par manu dedzināšanu.
par to, ka manī rit latvieš asins, esmu pārliecināts.
90-to gadu sākumā bija izplatīta apkures problēma. daudzas ēkas pilsēta bija bez centrālās apkures, tāpēc katrs sildījās kā varēja.
bija tāds jocīgs sildītājs, līdzīgs satelīta antenai. vidū atradās sarkans karsējamais... es pat vairs neatceros kā atklāju to, ka piebāžot papīra gabalu pie šī sildītāja, tas aizdegas. man tas tik ļoti patika, ka mēdzu arī pildspalvu galus tur samīcīt. protams, ka šo atklājumu nepaturēju pie sevis, atklāju plašajai pasaulei. bija viens traks puika manā klasē, kuram to pateicu un tā 1 reizi stundas laikā, kamēr skolotāja izgāja ārā, gadījās piededzināt klasi līdz ziliem dūmiem. protams nekāda izsišana no skolotājas puses nesekoja. viņa aizveda to trako puiku pie direktora. es protams neko...
tomēr 1 reizi pieļāvu kļūdu savā dedzinātāja karjerā un tiku pie direktora. es sabojāju par mani 7 gadus vecākai meitenei jaku.
sedēju es starp daudzām pakārtām jakām un gaidīju stundu. te pēkšņi no vienas jakas izlien sērkociņi...
es vienkārši dedzināju sērkociņus (spēks ugunī). 1 skolotāja pabāza galvu no sava kabineta un teica, ka jūtot deguma smaku kaut gan viņai esot iesnas. es tikai ar naivu sejas izteiksmi teicu, ka es neko. vienai no pakārtajām jakām laikam biju pietuvojies pārāk tuvu un nedaudz to apsvilināju .
man sākās stunda un devos uz klasi. pēc 10 minūtēm mani pasauca pie direktora.
neatceros visu sīkumos, bet es atzinu savu vainu. liecība par to, ka es esmu vainīgs bija pārāk stipra un nāca no skolotājas ar šausmīgajām iesnām. nedaudz vēlāk ieradās arī mana mamma pie direktora. daudz cilvēku bija apkārt.
mājās dabūju kopīgo nopratināšanu no mammas un tēta. beidzās viss ar teikumu: "citās valstīs par noziegumiem nocērt rokas".
vēl arī no tā gadījuma kādu laiku, kad satiku skolotāju, kura mani nosūdzēja, domāju, ka viņa teiks kaut ko par manu dedzināšanu.
par to, ka manī rit latvieš asins, esmu pārliecināts.
