traumzug | sapņu vilciens - 9. Aprīlis 2004

jā, iespējams Tu, jā, tieši Tu man ļoti patīc. ļoti. ne jau Tu, bet Tu, kuru es šonakt satiku.
tas skan lēti, ka veltu Tev šo ierakstu nožēlojamajā sviesta cibā.
pieskārties Taviem matiem man ļoti patika, Tavām rokām vēl vairāk.
es nezinu... es nesaprotu Tevi, nezinu, vai Tev drīkstu tuvoties, samīļot..., vai drīkstu tikai parunāties. vai vispār Tu mani uzskati par riktīg muļķ un runā ar mani, jo man nav cita, ar ko runāt.
es nezinu, kāpēc aizbēgi un kāpēc es Tavu roku tik stingri saķēru.
es nezinu, kāpēc Tu man zvanīji.
es zinu... ka esmu Liels muļķis.
sevi varu raksturot kā cilvēku, kurš neprot un sadomājas to stulbāko visās situācijās.
es nezinu neko.
pilnīgs idiotisms.
pa ceļam uz mājām iegriezos Sarkanā. pakustējos Švāna spēlētajos house ritmos ar 4 beibēm, kuras man lika vilkt kreklu nost. o, jā, ko tik vēl... bikses nost viņas arī bļāva.
nu gan.
atkal esmu muļķīts un tikai no malas vērotājs.
nuja... esmu pieķēries Tev pamatīgi.

un atkal es pazūdu no urbāniskās vides, lai būtu tikai es un es.
meža mājā nokļūšu 10 km ejot pa zemes ceļu. pirms tam braucot ar mašīnu 120 km, 36 km sēžot autobusā.
kad būs padarīti lauku darbi, ar tēti dosimies uz upi. apskatīsimies vai upē ir zivis, metot āķus, uz kuriem būs sliekas, ūdenī un tad ar žilkas palīdzību tos velkot ārā. 100 gadus neesmu bijis uz to upi.
vienīgās atmiņas par Raķupi ir no bērnības, kad tumsā ejot pa upes krastu iekritu ūdenī. drēbes palika slapjas. izjaucu visu nakts zveju un sildījos mašīnā.
tāds īsumā izskatās plāns 4 brīvajām dienām.
priecīgas Tev Lieldienas!
p.s. citi krāso olas sīpolu mizās, citi ar lūpu krāsu... :P