body and soul.

28. oktoobris
veestule
no manis



Es smaidu. Es neraudu, es vienkārši smaidu.
Tā, kā to māku tikai es. Kad esmu viena. Ar sevi un savām sajūtām.
Ar savu laimi. Reizēm skumju, reizēm pacilātu, reizēm bērnišķīgu. Ar savējo.
Un es smaidu.

Un es negribu, ka Tu raudi.
Nekas nav Tavu asaru vērts. Nodrāzti skan.
Bet tā ir patiesība.

''Tu esi stipra.''
Es par to tik daudz domāju.
Tik bieži nākas to dzirdēt. Bet - vai es esmu.
Es nezinu. Man vienalga? Mani tas uztrauc?
Laikam. Jo citādāk es N E D R Ī K S T U.
Tā vienkārši. Bez izvēles iespējām.
Citādi es kā sakaltis tauriņš sabirtu putekļos.

Man nav vajadzīgi vārdi, lai pateiktu.
Lai saprastu - jā.
Bet - ne lai pateiktu.
Izjūti mani.




taa kaadreiz bija