body and soul.

mamma, lai gan nav kristiete, kādu ceturto gadu mēģina ievērot daļēju gavēni
nekas nopietns, vienkārši priekš sevis
šodien viņš laikam sākās, pirmā diena visnopietnākā, tikai maize un ūdens.
es tgd riju bļodu pilnu ar gaļu, bet ir doma no rītdienas pievienoties
es gan īsti nespēju dzīvot bez gaļas, man viņa TĀ nepieciešama, tomēr gribētu pamēģināt
skolā jau tā gaļu neēdu [lētāk un nav ne jausmas, kas tur iekšā], tgd jau tad lai mājās arī nav, kkā jātiek galā ar savu rīšanas kāri
un tā kļūst arvien stiprāka. vienu brīdi man šķita, ka esmu tikusi ar to galā, bet tgd viss atgriezies ar uzviju. riju nepārtraukti, līdz kļūst slikti, pagaidu 5min un riju atkal. principā, mājās es neko citu nedaru, kā atnāku no skolas, tā visu laiku kko ēdu, ar sportu nenodarbojas ne kapeikas, nespēju saņemties. it kā domāju uz to aerobiku aiziet, bet katra reize tiek atkal un atkal palaista garām. iepriekš mana vielmaiņa strādāja perfekti un viss izbira cauri, bet pēdējā pusgada laikā viss nāk klāt, es pārdzīvoju, gandrīz līdz asarām, lai mierinātu sevi, atkal paēdu, sportu bastoju, neko nedaru, atkal raudu, atkal sūdzos, atkal riju...
es jūtos kā kaujamā cūka, mans izmisums ir nepārvarams, man nav ne jausmas, ko iesākt ar savu raksturu, kas ir tik stingrs kā pudiņš...

cry a river