body and soul.

mazliet ienīstu jēkabpili
šeit nekad nevar neko nopirkt. kad ir kādi svētki, jubilejas vai vienkārši gribas iepriecināt kādu, galvā var būt simtiem lielisku ideju, naudas pilns maks, bet tas neko nedod, JO NEKO NEVAR NOPIRKT. šeit ir tikai tradicionālas, ierastas lietas, ko visi tāpat ir redzējuši. šobrīd man šādas problēmas divas, ar vienu tiku it kā galā [ļoti sūdīgi, esmu sevī vīlusies, ka nācās pirkt kaut ko, nevis tās jaukās lietas, ko vēlējos], bet otra mani ved vnk dziiļāaaa pakakakakakaļāaaaa, jo jēkabpils ir šampūnu, tirgus drēbju un gludekļu pasaule. nekā skaista un baudpilna. :/ [cryingface]

yahohooo
braukt uz laukiem ir forši. sakarā ar televīzijas maiņu, omēm jāliek dekoderi
tad viņas par to mēģina naudu iedot, lai gan vadiņi tik jāsasprauž
un dod līdzi gaļu un kartupeļus, olas, daudz burku visādu sulu un piilnu piiilnu mašīnu trīslitreņu ar gurķīšiem
man tgd visa virtuve aizkrauta ar lauku labumiem, mmmmm. man žēl to, kas nezina kā garšo īsta ola, kuru dējusi normāla vista, kas skrien pa lauku, nevis iebāzta supermazā būrī pa dučiem. man žēl to, kas nezina, kā garšo cūkgaļa bez e burtiem, visādiem iekšā samočītiem ūdeņiem, sojām, tualetes papīriem un žurkām. es mīlu laukus! [kad man tur nekas nav jādara]

otrā lieta - vakar ar Anriju apstaigājot pilsētu, iegājām Drogās. puisis it kā dzīvi bišķi redzējis, no ģerevņas nav, bet vazājās pa turieni kā pa muzeju. sākumā viņš visu apčamdīja, skaļi komentēja, daudzas lietas apgāza, man bija bail, ka arī kko saplēsīs, bet galvenā doma bija - BĻĀAA CIK JUMS MEITENĒM VISS IR DĀRGS. un izskatījās, ka viņš tiešām ir šokā, cik visi mazie štruntiņi, bundžiņas, tūbiņas un ziedītes maksā. priecājās, ka viņam tik bārda jāskuj. un Drogas jau nu tiešām nav tā vieta, kur ir dārgā un kvalitatīvā kosmētika. skatos uz savu necilo kosmētikas plauktu un jā - kopā skaitot, smukas summiņas sanāk. mācība numur viens vīrietim - vēlies sev blakus skaistu un sakoptu sievieti? - rēķinies, ka tā būs dārga sieviete.... )