šī šķiet gara diena. daudz mazu, bet patīkamu sīkumu
no rīta autobusa šoferis smejoties man iedeva sarkano biļetīti - bērniem līdz skolas vecumam. uz skolu braucu kā 6gadīgs bērns, pietam onka mūs izlaida nevis pa ceļam uz Zīlāniem, bet gan pieveda pie skolas, ko viņam nevajadzēja darīt. sīkums, bet patīkami, ka arī autobusa šoferis, darot savu darbu, spēj būt tāds... priecīgs ))
jau agrajā vācu valodā skolasbiedrs [tas, kura meitene man raksta dusmīgas vēstules, jo es ar viņu koķetēju] šī mācību gada beigās mauc uz Vāciju [no valodas saprot tik pat neko, cik es]. es jau neesmu ļauna, taču nevarēju iekšēji nepasmīnēt, kad uz kluso norādi uz meiteni - a ko viņa par to domā? - atbilde bija VIENALGA. mmmm, be alone, kompleksainā būtne )))))))))))))))
ģimnāzijas žetona vakara uzvedums bija visai patīkams gan acij, gan ausij. nenožēloju, ka aizgāju, cilvēkus biju gaidījusi vairāk, bet visumā - nenormālie malači, priekš skolas ludziņas tādas gaismas, tērpi, skatuve utt. tur cilvēkiem ir iekšā!
un pēdējais, vispatīkamākais - šodien ieraudzījām pirmās bildes no ZENIT. izrādās, ka viņš fotogrāfē, pietam lieliski! izdevās kārtīgi tikai viena bilde, bet galvenais bija uzzināt, ka kamerai vispār ir praktisks pielietojums. šis būs mums padārgs hobijs, jo sākumā daudzas filmiņas aizies vējā, mācoties kārtīgi salikt režīmus un iegūt normālu attēlu, bet šī lieta ļoti priecē sirdi, jo... nu katrs, kurš ir redzējis bildes, kas nākušas no Zenit, nespēj tam pretoties... )))
viss tāds jauks un smaidīgs, ja vien nebūtu 11 vakarā, es ne sūda neesmu vēl mācījusies, bet rīt nopietns kd fizikā un vēl nopietnāks - ķīmijā. KILLING ME SOOFTLLYYYYYY
no rīta autobusa šoferis smejoties man iedeva sarkano biļetīti - bērniem līdz skolas vecumam. uz skolu braucu kā 6gadīgs bērns, pietam onka mūs izlaida nevis pa ceļam uz Zīlāniem, bet gan pieveda pie skolas, ko viņam nevajadzēja darīt. sīkums, bet patīkami, ka arī autobusa šoferis, darot savu darbu, spēj būt tāds... priecīgs ))
jau agrajā vācu valodā skolasbiedrs [tas, kura meitene man raksta dusmīgas vēstules, jo es ar viņu koķetēju] šī mācību gada beigās mauc uz Vāciju [no valodas saprot tik pat neko, cik es]. es jau neesmu ļauna, taču nevarēju iekšēji nepasmīnēt, kad uz kluso norādi uz meiteni - a ko viņa par to domā? - atbilde bija VIENALGA. mmmm, be alone, kompleksainā būtne )))))))))))))))
ģimnāzijas žetona vakara uzvedums bija visai patīkams gan acij, gan ausij. nenožēloju, ka aizgāju, cilvēkus biju gaidījusi vairāk, bet visumā - nenormālie malači, priekš skolas ludziņas tādas gaismas, tērpi, skatuve utt. tur cilvēkiem ir iekšā!
un pēdējais, vispatīkamākais - šodien ieraudzījām pirmās bildes no ZENIT. izrādās, ka viņš fotogrāfē, pietam lieliski! izdevās kārtīgi tikai viena bilde, bet galvenais bija uzzināt, ka kamerai vispār ir praktisks pielietojums. šis būs mums padārgs hobijs, jo sākumā daudzas filmiņas aizies vējā, mācoties kārtīgi salikt režīmus un iegūt normālu attēlu, bet šī lieta ļoti priecē sirdi, jo... nu katrs, kurš ir redzējis bildes, kas nākušas no Zenit, nespēj tam pretoties... )))
viss tāds jauks un smaidīgs, ja vien nebūtu 11 vakarā, es ne sūda neesmu vēl mācījusies, bet rīt nopietns kd fizikā un vēl nopietnāks - ķīmijā. KILLING ME SOOFTLLYYYYYY