body and soul.

jau sen mani 5dienas vakari ir savādāki
vakar bijām studijā, tika pabeigta dziesma da kraja albumam, kurš jau ir gatavs un
braucām mājās
es daudz raudāju un mani mierināja, lai gan vajadzēja būt otrādāk. vīrieši neraud
7dien jāiet uz bērēm. pirmo reizi dzīvē, es ļoti baidos, tik ļoti
melnā man netrūkst, ko vilkt. bet ne runa par to
katru reizi, kad redzu vai dzirdu ko tādu, es domāju par savējo. un raudu
neviens nav mūžīgs, vakar man nācās to saprast
šorīt es 7 no rīta pavadīju viņu uz baznīcu. un saprotu
man nav pat 2x jādomā, ko es palaižu garām, kur visi tusējās. vakar un šodien
man nevajag to, es nedomāju. man galvenais blakus būt
bēres notiks viņa dzimšanas dienā...

starp citu, vai es jau teicu, ka man neprātīgi riebjas helovīns?
smieklīgi man par tiem lielajiem svinētājiem. un gribu pa trepēm nogrūst mazos šmurguļus, kas zvanās pie durvīm un rupji kaut ko pieprasa [starp citu, 3dienas pēc kārtas, jo retais zina īsto datumu]
99% no lielajiem Latvijas svinētājiem nemaz nezina, kas tas ir, kam par godu
mums, latviešiem, ir savi - Veļu svētki. un nozīme tāda pati
pārģērbties un ķekatās iet var Miķeļos, piemēram
es jau nenoliedzu, ka kādu gadu varbūt arī es tajā varētu mesties ar pilnu sparu, apjost sev palagu ap miesu vai arī sazīmēt kaķu ūsiņas. bet tad tam jābūt vienam sasodīti labam pasākumam, lai ievilinātu mani tur. vai arī man vnk jābūt garlaikotai
no amerikāņu tradīcijām es ārkārtīgi gribētu pateicības dienu. lai gan vēsturiski mums nav pilnīgi nekāda pamata tos atzīmēt, bet tie ir lieliski svētki. visi ir jauki, viens otram saka labus vārdus un daudz ēd. tādiem ir jābūt svētkiem!
valentīndiena man patīk. jo vienkārši patīk

gaidu ziemassvētkus. un jauno gadu. mīlu jauno gadu

manas draudzenes sajūsmināti stāsta jau kuro nedēļu par saviem superpiedzīvojumiem klubiņā
piedzeras nežēlīgi, gopī svešiem cilvēkiem lietas, ietusē ar kkādiem HUJZINKO, nākamajā dienā ir tik slikti, ka nevar aiziet pat uz drauga dzimšanas dienu...
es jau nesaku, ka mīlu viņas mazāk
bet nenoliegšu, ka ir papretīgi klausīties
it kā ne es mazāk dzērusi, ne mazāk sūdu darījusi. bet neatceros, kad tas pēdējo reizi bija. mans uzvaras gājiens bija 2008. gada vasaras - ziemas sezona. es iztrakojos līdz pilnīgākajam absurdam. man patika. es nenožēloju. bet tagad kaut kā nevelk
varbūt pēc kāda laika. iespējams, es gluži vienkārši esmu devusies ziemas miegā
bet pagājušā gada varianti no Žeņkas - Madara, ti što, ņe mužik? - pēc tā es vienmēr dzēru un dzēru, un dzēru. tad viņš aizbrauca uz Angliju un bija miers. pirmajā nulle devītajā viņš ar mani to izdarīja atkal, Aināram palīdzot. mājās es gandrīz rāpoju, rokās savu rožu pušķi iespiedusi un skolas pirmajā mācību dienā gulēju gaiteņos. tā arī pēdējā reize, cik atceros
varbūt man skauž, ka vairs nevaru ārdīties kā kādreiz, aizbraukt uz vienu vietu, bet pamosties citā? varbūt es izaugu? bet varbūt viss vēl tikai priekšā
bet tajā viņu uzdzīvē es sasodīti sen neesmu piedalījusies. atdalos un friend listes :/

paīdēju, ka viss apnicis, darīt nav ko un saņēmu uz nākam6dienu uzaicinājumu uz dzimšanas dienu
esmu sajūsmā, uzaicinājums ir video formā, ārkārtīgi gaumīgs, labi izstrādāts un vispār mani ļoti pārsteidza ar savu radošo pieeju
mazliet biedē dresscode, bet gan jau kaut kā, kaut kā )) atliek tikai gaidīt un viss notiks )