manā istabā viņš sēdēja 5minūtes
un klusēja
tev ir man, ko teikt?
smiekli
ej prom
tukšums
uz nedēļu. neatrisināta sāpe
nepiepildīti sapņi. rūgtums
visi ar visiem salaba, visi ar visiem draudzējās
laimīga ielīdu vannā, liku lietā savas dievīgās kakao ziepes, esmu sasodīti apmierināta ar dzīvi
kaķiem arī tika, nezinu, ko domā kaimiņi. laikam, ka kaķu kažokus taisam. resnais vēl pakaifoja, bet melnais gan kliedza kā arprātīgs, beigās tur pat dialogs sanāca un resnais leca uz vannas malas [vecumam cienīgs triks] un centās būt glābējs
tgd sēžu ar matos ieziestu smirdīgu bļurzu pļurzu a la henna+basma
es ceru, ka man tur kkas sanāks un nevajadzēs pārskatīt savu lakatu krājumiņu [jo man nav nevienas pašas cepures. neciešu]
tā tās dienas iet.
man jāmācās savas darba dienas dzīvot saturīgāk, citādāk raudāt un un žēloties, ka mana dzīve ir viena liela gaidīšana un cik ļoti sāp, ja kkas nesanāk... tas nav man. un vajag atrast kādu brīvu dienu mazam izbraucienam
7dienas tomēr nav manas laimīgās dienas