body and soul.

nezinu, vai varēja būt vēl labāk, skaistāk, maigāk
vissas dienas raušanās pa virtuvi vainagojās ar vakariņām pustumsā un vīnu
deserts, manas gandžas tējas
filmu tā arī nenoskatījāmies, bet...
nu nezinu, es tikko esmu izvadījusi viņu pa durvīm un tāda mulsinoša sajūta
esi laimīgs nevis uz mirkli, bet stundām, pat miegā, galvenais, lai ir blakus
tas bija lieliskākais 5dienas vakars, kāds varēja būt. es atbildēju uz viņa simtiem telefona zvanu, kuros ik nedēļu draugi mēģina viņu dabūt rokā un čivināju - prostite, no na etot vecher on tolko moj )
esmu palikusi ar kaķiem, dzeru vīnu un smaidu pa visu seju ))



bet tad nu es arī uzrakstīšu par savu nakts sapni.
es biju laukos, savas vecmammas kūtī. pēc manis nāca kādi rēgi kapucēs, ar maskām. vecmamma skrēja taisīt ciet vienas durvis, bet viņi ienāca pa otrām. es skrēju virtu kūtī, slēpos stūrī, taisīju ar roku ciet muti, lai neelpotu. tad viņi nāca pa otrām durvīm, es līdu aizgaldā [kur aitas laikam guļ, bet tur viss vismaz bija tīrs, smaržīgs un ar biezu siena kārtu noklāts]. atceros, ka mēģināju iekārpīties tajā sienā, bet tēli kapucēs jau bija klāt. es sapratu, ka miršu un sāku NENORMĀLI histēriski raudāt, vnk pēdējā panikā, jo man galvā bija tikai viena doma, kas visu laiku tur tinās, tinās, tinās... tajā brīdī noskanēja Dimas ikdienas modinātājpulkstenis, es pamodos, nepateikdama to, ko gribēju kliegt - es nepaspēju šajā dzīvē neko izdarīt. man nav ne jausmas, ko es ar to domāju. ka ir kas tāds, kas man jāpaveic? vai man vnk bija žēl laika, ko neizbaudīšu? es nezinu...
pēc tam Dima teica, ka es pusmiegā norūcu - Tu man neļāvi nomirt...

noskaņojumu man tas nesabojāja, bet ir, par ko aizdomāties. gaidu, kad mājās atnāks māte, lai varu pastāstīt, viņa vienmēr kaut ko izskaidro

dzeru savu 'slepeno tikšanos', ko beidzot iemācījos uztaisīt un saprotu, ka kļūšu par rižo 'neesi lēta, man ir melna samta kleita vasarā, esmu hipijs' un būšu čajiņu fetišiste

sick :/

tātad pusi dienas es pavadīju savā gultā, pēc tam pārdzēros čajas, pēc tam noskatījos science of sleep, pēc tam kruti paēdu, pēc tam...
pēc tam pienāca vakars, man beidzās idejas un darīt arī nav, ko
grāmatu lasīt 6dienas vakarā negribu, bet laikam nekas cits neatliks. vēl jau varu skatīties lnt superšovu LATVIJAS PRINCESES [mmmm]
gaidu zvanu. un sapratu, ka mans ideju krājums ir jāpapildina. kaut vai ar brokastošanu uz dambja 6 no rīta [man no rīta negribas ēst un kurš idiots vispār tādā aukstumā vilktos ārā no mājas?]

noskatījos Latvijas Princeses. lielisks šovs
meitene, kurai 'mana mamma ir greizsirdīga uz mani, jo man ar tēvu ir tiiik labas attiecības, viņš ir ideāls, mm tik skaists un lielisks' [smell like pedophilia] sarunā ar Škutānu visai Latvijai paziņoja 'a man drīz mēnešreizes būs', tad vēl spiedzīgā rōzā resnule, meitene ar moto bija ESMU TIK DABISKA, kuru izbalsoja dēļ samākslotības, visas briesmīgajās kleitās un sakasītajās frizūrās
vienīgās, kas man patika, ir modes blogere ar burvīgo cepuri un coyote fly bārmene [kuru izbalsoja]
smējos daudz, bija vērts skatīties. otrreiz jau laiku tam normāls cilvēks neveltīs un to marasmu neskatīsies, 6dienu var izmantot arī labākiem mērķiem. bet bija funfunfun
un šonakt es atkal nebūšu viena, yes