body and soul.

bļeģ nahuj, kāds ārā laiks
kas var būt garšīgāks par to, kā iet no skolas uz mājām pāri tiltam, kur nav kur pakāpties sānis, pa šoseju, kur visiem pohuj, ka apšļāc tevi no galvas līdz kājām, ka līst lietus spaiņiem un man nav lietussarga
slapja un nikna, sasodīts. vismaz mani vecie, nodrāztie sarkanie zābaki mani nepievīla un atnesa mājās puslīdz sausām kājām

pasūtu fotogrāfijas. man viņu gaužām maz
pārskatu vecās. arī maz
atrodu vecās klades un lasu ierakstus. esmu sajūsmā
tik daudz saglabātu atmiņu, tik daudz nieciņu
dāvinātie gatavie fotoalbumi un rakstītās vēstules
tāda pasakaina dzīve pavēršas, ja skatās tikai uz šīm taustāmajām atmiņām
tas jāturpina!

'protams, varu kļūdīties,
vārdi nav domāti atmiņām.'
/ G. G./