body and soul.

pirms pāris gadiem man bija melna smilšu pele ar melnām actiņām un pūkainu astīti - viena no gudrākajām radībām, kādu jebkad biju redzējusi. par lielāko daļu cilvēku jau noteikti
viņa dzīvojās brīvi pa māju un valdīja pār visiem - īpaši pār manu resno kaķi
nodzīvoja viņa ilgu, skaistu dzīvi, es viņu tik neprātīgi mīlēju
pagājuši jau daži gadi pēc viņas [jeb viņa] nāves un ~2, kopš man ir mans melnais kaķis
māte šodien it kā nevilšus ieminējās, ka viņi pēc rakstura un uzvešanās ir identiski
mēs salīdzinājām neskaitāmas lietas un tiešām... 'viņš atnāca pie mums atpakaļ'
un es ļaujos kā bērns ticēt tam, ka tā ir, tāpat kā tic salavecim un lieldienu zaķim
ticēt, ka tie, kurus mēs mīlam, kuri mums ir svarīgi - tie atgriežas pie mums. tikai savādāki
es zinu, ka dzīvnieki ir īpaši. vismaz manējie noteikti. viņi ir labāki par cilvēkiem. un viņus ir vērts mīlēt. no sirds