body and soul.

izbaudu pēdējo nakti un vārdadienu šeit
šīs 10 dienas bija lieliskas, piepildītas. labākās vasarā
patiesībā es lielākoties vaļājos pa gultu, tajā pašā laikā paspējot daudz ko izdarīt
mīlestība visapkārt

šodien jauki pasēdējām, bijām 4ratā
ar meiteni stāvējām uz balkona un runājām
viņai ieminas, ka ir kļuva slikti un mazliet pārliecas pār lodžijas malu, lai vieglāk elpot
es turpinu runājamo un...
viņa vnk kā bluķis taisni nokrita uz sāniem, lodžijas sienai, virsū kastēm un puķupodiem
acis vaļā, zīlītes pārgrieztas uz augšu, mazliet gārdz
es skrienu klāt, raustu, kliedzu, saucu pārejos
ķermenis kā no betona, smags un nekustināms, pilnīga koma, neelpo
es no šoka vnk stāvēju un gandrīz raudāju
puszvans uz ātrajiem, bet mēs paspējam viņu atgriezt pie samaņas
meitene balta kā krīts, visiem šoks, man no tā skata trauma
un vēl asinis spļauj. pirmā doma - VARBŪT ES ESMU STĀVOKLĪ?

skats, ko neaizmirsīšu, bet nekad negribu vairs piedzīvot

kas notiek ar šo māju?
pirms pāris dienām jautrais onka kāpņutelpā, kas griezīgie dziedāja mirušajai kaimiņienei mašai un pats ar sevi sarunājās - pēc mūsu laipnā zvana drīz vien atbrauca policija un čalis tika siltā, ērtā vietiņā
tad vakardienas lēkme un zvans ātrajiem, kuriem beigās gan tika iebļauts trubā - VISS KARTĪBĀ [lai gan nebija] - un nomests
BET ŠORĪT! nu tāāādu modinātājpulksteni es dabūju pirmo reizi. dzīvoju pati pāris metrus no ugunsdzēsēju depo, bet nekad nav traucējuši. šorīt ar normālu pohiņu gulējām un kkādas pretīgas sirējas skanēja. arvien skaļāk un skaļāk, un skaļāk... mēs hajakš pliki uz lodžijas, a tur - visas pretējās kaimiņmājas tantes izkārušās pa logu un tieši zem logiem - pažarnieku mašīna. paldies Dievam dzīvoklis tur nedega tik stipri, bišķi kko tur paņēmās, papīpēja un laida prom. bet nu - ja atbrauc 3 mašīnas ar superavārijas efektiem, nekā jauka tur rītam nav

ta kā tgd esam pamodināti pāris stundas ātrāk kā parasti - ejam gulēt. pēc tam es mēzīšu dzīvokli, mēģinādama viņu atstāt tādu, kādu to ieraudzīju, vākšu mantas un došos atpakaļ uz savu ikdienas rutīnu. diemžēl
viss beidzās, bet atmiņas būs lieliskas ))