body and soul.

es esmu laimīga, jā
pedējo dienu vienkāršība un nesamākslotība paceļ mani spārnos
divas dienas viegli zem, pļavnieki un mīlestība, daudz

un tomēr. man mazliet pietrūkst
man pietrūkst latviešu kompāniju, muļķīgu vienaudžu, vairāk būt pa vidu visiem
tagad es esmu savā norobežotā pasaulītē, kā Mazā Prinča roze zem stikla kupola - siltums un rūpes, bet gribas just vēju un lietu


es visu laiku pazaudēju laiku un domu. es nezinu, vai var būt vēl labāk, bet varbūt varētu būt mazliet citādak. nu pārmaiņas pēc

_______________

bet es nespēju noliegt, ka privāti teātra apmeklējumi, zāle un sarunas uz lodžijas, saule un sniegpulkstenīši mani uzmundrina
esmu vīrieša drebēs un drīz iešu uz veikalu iepirkties jaukām pusdienām, ar kurām sagaidīt mājās

visiem skaistas fotogrāfijas, mode tāda
man nebija ne kļavu lapu pilnu rudens bilžu, ne nosalušo degunu ziemas foto, un vēl nav neviena iemūžināta pavasara mirkļa
man sāp sirds, ka tik daudz skaistu manas dzīves brīžu paliek neiemūžināti. it kā tā pat nebūtu bijis

šo sāpi vajag kliedēt, man tā šķiet