body and soul.

smaga pirmdiena
izteikti rudeniiga. skaista un mazliet skumja
seezhu viena. dzeru vermutu. daaaudz vermuta. muuzika pa visu maaju
ir labi
smagi man gaidiit taas nedeeljas nogales. bet izveeles jau nav ))

mazliet kārtīgi apreibu
sagruzījos. neparko
jo sen nebiju jutusies slikti
noilgojos.
lasīju simtiem atmiņu, kas nav manas un nebūs
savas es neatceros un negribu
plastmasas sirsniņa, ko tā ienīdu tagad pie viņas
''cik labi, ka nekad vairs neredzēšu to sūdu'' - tā es saku
domāju savādāk, nezinu, ko domāju
gribu sēdēt pļavnieku dzīvoklī apakšveļā, ēst pelmeņus un skatīties muļķīgus seriālus
gribu to plecu, kam pieglauzties un klusēt. kā vienmēr. tā visvairāk trūkst

vermuta otrā - vakara tūre.
ceru, ka tas nekļūs par ikdienu
rudens tiešām ir skaists, īpaši parkā. tur ir labi vienmēr. bet tgd īpaši
palikušas tikai 3 dienas un 4 naktis, kas jāgaida
drīz skaitīšu minūtes
izsmēķēto cigarešu skaits - 3. 3x vairāk, nekā vajag

reizēm man sāk kļūt par smagu būt slikto emociju tvertnei
kad cilvēks man raksta kā pašsaprotamu palagu ar savu bēdu
sirds reizi mēnesī tiek uz iekšu izgriezta, man sāk aptrūkties sakāmā

un gadu bez kontakta. tgd kontakts kļūst kā agrāk.
''rētas palika, bet es tevi nespēju aizmirst''

tikai vēl vienu cilvēku man atgūt
un man pietiktu


5dien uz salu?
nē, paldies. kādreiz es tur biju 34153134136x nedēļā, tgd tā vairs nav mana vieta
lai citiem tiek. es labāk filmu pazaudēju starp savējiem