jo tālāk, jo vairāk mani tās ēdamlietas uzrunā. sāk likties, ka vajadzēja man uz kādu arodskolu iet, būtu pirmā meitene Ērgļos un mācētu beidzot kartupeļu pankūkas uzcept! tā arī manas dienas iet - visu 6dienu cepu super-mega-turbo picu un pēc tam pietika iedvesmas vēl šokolādes kūkai. šodien māte mani 2x izvilka no mājas, kas NEKAD nenotiek, tāpēc es viņai liku bargi par to maksāt - dažādas mērces, garšvielas, visādus sīkumus virtuvei. + ja pavasaris nenāk pie mums, tad mēs ienesam pavasari mājās - iepirkām sēklas salātiņiem, garšvielām. pierunāju pat nopirkt bio diedzējamās sēklas, dārgas maitas, nu bet pēc tam vitamīni pa visām malām ārā lēks. jo man tiešām nepieciešama saule, kaut vai caur asniem uzņemta
tā nu es dzīvoju pa virtuvi, emocijas atdodu ēdienam, jo, sasodīts, man ir grūti mazliet. sirds skatās jaunā virzienā
tā nu es dzīvoju pa virtuvi, emocijas atdodu ēdienam, jo, sasodīts, man ir grūti mazliet. sirds skatās jaunā virzienā