manas draudzenes sajūsmināti stāsta jau kuro nedēļu par saviem superpiedzīvojumiem klubiņā
piedzeras nežēlīgi, gopī svešiem cilvēkiem lietas, ietusē ar kkādiem HUJZINKO, nākamajā dienā ir tik slikti, ka nevar aiziet pat uz drauga dzimšanas dienu...
es jau nesaku, ka mīlu viņas mazāk
bet nenoliegšu, ka ir papretīgi klausīties
it kā ne es mazāk dzērusi, ne mazāk sūdu darījusi. bet neatceros, kad tas pēdējo reizi bija. mans uzvaras gājiens bija 2008. gada vasaras - ziemas sezona. es iztrakojos līdz pilnīgākajam absurdam. man patika. es nenožēloju. bet tagad kaut kā nevelk
varbūt pēc kāda laika. iespējams, es gluži vienkārši esmu devusies ziemas miegā
bet pagājušā gada varianti no Žeņkas - Madara, ti što, ņe mužik? - pēc tā es vienmēr dzēru un dzēru, un dzēru. tad viņš aizbrauca uz Angliju un bija miers. pirmajā nulle devītajā viņš ar mani to izdarīja atkal, Aināram palīdzot. mājās es gandrīz rāpoju, rokās savu rožu pušķi iespiedusi un skolas pirmajā mācību dienā gulēju gaiteņos. tā arī pēdējā reize, cik atceros
varbūt man skauž, ka vairs nevaru ārdīties kā kādreiz, aizbraukt uz vienu vietu, bet pamosties citā? varbūt es izaugu? bet varbūt viss vēl tikai priekšā
bet tajā viņu uzdzīvē es sasodīti sen neesmu piedalījusies. atdalos un friend listes :/
piedzeras nežēlīgi, gopī svešiem cilvēkiem lietas, ietusē ar kkādiem HUJZINKO, nākamajā dienā ir tik slikti, ka nevar aiziet pat uz drauga dzimšanas dienu...
es jau nesaku, ka mīlu viņas mazāk
bet nenoliegšu, ka ir papretīgi klausīties
it kā ne es mazāk dzērusi, ne mazāk sūdu darījusi. bet neatceros, kad tas pēdējo reizi bija. mans uzvaras gājiens bija 2008. gada vasaras - ziemas sezona. es iztrakojos līdz pilnīgākajam absurdam. man patika. es nenožēloju. bet tagad kaut kā nevelk
varbūt pēc kāda laika. iespējams, es gluži vienkārši esmu devusies ziemas miegā
bet pagājušā gada varianti no Žeņkas - Madara, ti što, ņe mužik? - pēc tā es vienmēr dzēru un dzēru, un dzēru. tad viņš aizbrauca uz Angliju un bija miers. pirmajā nulle devītajā viņš ar mani to izdarīja atkal, Aināram palīdzot. mājās es gandrīz rāpoju, rokās savu rožu pušķi iespiedusi un skolas pirmajā mācību dienā gulēju gaiteņos. tā arī pēdējā reize, cik atceros
varbūt man skauž, ka vairs nevaru ārdīties kā kādreiz, aizbraukt uz vienu vietu, bet pamosties citā? varbūt es izaugu? bet varbūt viss vēl tikai priekšā
bet tajā viņu uzdzīvē es sasodīti sen neesmu piedalījusies. atdalos un friend listes :/