body and soul.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
ā un vēl
kā man riebjas ziema, es to šodien skandināju reizes xyz
tu brien pa kaut kādām kupenām, kas ir līdz pežukam, lidz ciskās iemetas krampis, kājas salst, cimdi nepilda savu funkciju, sejā un matos ir kautkāda balta pļura un stāvot savas mājas galā man šķiet, ka es nekad neaiziešu līdz padjezdam. ziemassvētki jau sen ir cauri, tāpat kā jaunais gads, es nesaprotu, kāda jēga ir vēl no šīm ciešanām.
šodien, ejot uz pieturu, mani pie depo gandrīz nobrauca mašīna, jo es neiedomājos, ka ejot pa ceļu ar austiņām ausīs man jāuzmanās, JA TUR MAŠĪNAS NEVAR TĀ BRAUKT, JOPTVAIJ

šodien biju trijās iestādēs, kur vardzert tēju, nezinu, kā man šajā pilsētā izdevās tās atrast. vienā no kolorītākajām es sapratu, ka pārējie apmeklētāji sēž katrs pie sava galdiņa, bet tomēr viens otru pazīst. jaukie kungi un viņu lēdija pie blakus galdiņa, tukšojot savus aliņus, paziņoja, ka viņi šodien ir saderinājušies un pajautāja, vai mums nav iebildumu, ja viņi uzdziedās. īsti iebildumu jau mums laikam nemaz nevarēja būt, tādēļ manāmi reibušais krievu tautības kungs laida vaļā kkādu latviešu leģionāru dziesmu. neticis tālāk par pirmo rindiņu viņš klepoja tā, ka man šķita, ka viņa plauša tūlīt kļūst visiem publiski apskatāma. nevajag piebilst, ka es drīz vien muku prom. garlaicīgi jau te nebūs

fiziskie spēki iet uz galu, gribu sūdzēties, viss reibst, pubertāte un klimakss vienkopus. jāiet gulēt
Powered by Sviesta Ciba