| Viss ir pilnīgā pakaļā. Esmu šos daudzos gadus darījusi visu, lai nonāktu šādā situācijā. Un attaisnojums, ka esmu bijusi bezatbildīga, egocentriska kuce pilnīgi neapzināti, ar nekam neder. Bet tā ir, biju par slinku, lai koptu, iedziļinātos un saprastu savas attiecības. Visus šos gadus man bija svarīgas tikai un vienīgi manas vajadzības, mans darbs, mana dzīve. Es pat gribot, nespēšu mainīties un būt normāls cilvēks - tāds, ka vienmēr pārgriež dušu uz krānu, tāds, kas vienmēr nāk mājās tieši 18.00 un taisa ēst, tāds, kas nekad neaizmirst uzlikt modinātāju. Es nekad nebūšu cilvēks uz ko var paļauties, kas vienlīdzīgs vientulībai uz mūžu. Bet kā gribētos, lai uz pasaules atrodas kāds, kas mani pieņemtu ar visiem skaistumiem un neglītumiem, kāds kas mani saprastu un es tiktu ieintresēta, lai man nebūtu pofig. Bet varbūt man ir tik sačakarēts raksturs, ka esmu nolemta. Kas pats ļaunākais, to visu dzirdot katru dienu, sāku tam ticēt. |