Trauma - March 19th, 2005
|
| ||||
http://212.48.125.69:8500 http://212.48.125.69:8500 http://212.48.125.69:8500 Uzrakstīju par sevi un tevi, bet nodzēsās. Tev noskauda? Es uzrakstīšu vēlreiz - par mani: es jūtos resna. izjūtu satraukumu, ka nepaspēšu. bailes par rītdienu. par tevi: es mīlu tevi pa daļām, piedod, ja vari! Nu nemaz neskan. Nav lemts. | ||||
comments: trauma |
| ||||
Iedod man balto zaudētāja karogu. Esi taču tik žēlīgs, iedod, lūdzu, lai varu savas rētas apsiet. | ||||
comments: trauma |
| ||||||
Reizēm es tevi krāpju. Ja tu to zinātu, tas tevi pamatīgi satraumētu, tomēr mani tas paceļ mākoņos, dārgais. Tas nenozīmē, ka nemīlu to mīlamo daļu tevī, man tikai vajag realizēt debesis, kuras tu man aizmirsti iečukstēt. To sajūtu, ka iemīlos. Sākumā, pašā pašā sakumā, izjutu lielu vainas apziņu, bet tagad, tā jau ir norma. Mūsu attiecības ir atriebīga Pin Ponga spēle. Tas ir tā, ka tu man kaut ko nodari, es zinu, kā sāpināt tevi. Bet brīžiem mums ir pat ļoti labi - pasaule pazūd un esam tikai mēs divi vien. Mēs esam laimīgi un nelaimīgi veinlaicīgi. Liekas, ka esam izstrādājuši jau savu sistēmu kā izdzīvot kopā. Ir tik daudz kā nepieņemama un mīlama un savstarpējā mijiedarbībā varam izdzīvot. Mēs esam normālu attiecību izsmiekls un kas par to, ja brīžiem mēs sasniedzam dzīves orgasmu. | ||||||
comments: trauma |
| ||||
Nē un tomēr es tevi mīlu, nu tikmēr, kamēr esam kopā. Būtu iespēja kādam no mums aizbraukt tālu tālu prom, mēs attālinātos, bet tikpat liela ir iespēja, ka tas tieši mūs satuvinātu. Nekas nav skaidrs. | ||||
comments: trauma |
| ||||
Un tagad nedaudz par to otru. Otru, kuru tu, dārgais, neciet. Ar viņu saistās sena draudzība, liela iekāre, daudz nākotnes vīzijas, kas var sabrukt jebkurā brīdi. Negribu viņu laist tuvāk, jo es nezinu, kas vēl būs ar tevi. | ||||
comments: trauma |
| ||||
Sāpēs jebkurā gadījumā - paliekot/nepaliekot kopā. | ||||
comments: trauma |
| ||||
Jā, es mīlu sevi un tikai sevi. Tā laikam ir vispatiesākā rinda, ko jelkad esmu uzrakstījusi. | ||||
comments: trauma |
Trauma - March 19th, 2005
|