Velna milti

Beidzot tas ir noticis.. Esmu atgriezusies realitātē... Laiks ir sācis vilkties, jo prāts sācis atcerēties skolu.. un atceras to, ka šis bezgalīgais brīvais laiks, kas man ir dots, ir skolas brīvlaiks... Ar vien biežāk iedomājos par skolu... Dīvaini, bet sāku pat pēc viņas ilgoties, laikam tagad arī nedaudz var izsekot līdz.. Jo, ja kaut ko gaida, tad laiks taču iet lēnāk.. Un tā nu es gaidu 1. septembri, lai vēl pēdējos 9 mēnešus izbaudītu skolas solu.. Jo pēc gada.. pēc gada tas vairs nebūs nekas cits kā atmiņas.