18. Februāris 2011

Varbūt ziemeļblāzmu gluži neieraudzījām, tāpēc, lai vakars nebeigtos tur pat, kur sācies, pabraucām uz Salacgrīvas pusi, un tad jau Igaunija ar Pērnavu ar vairs nebija tik tālu, tāpēc braucām izpētīt vietējās izklaides, kuras ceturtdienas vakarā bija slēgtas (lai gan mistiski ik pa brīdim uzradās kāds jestrs līksmotājs). Bet vismaz igauņu cafe Latte un dubultais hot-dog garšoja labi.
Ar to arī es šoziem beidzu ziemas braukšanas sezonu, jo Latvijas ceļi ir unikāli un laikam pagaidām šajā situācijā nekas nemainīsies.
Ar visu to, ka braucu prātīgi un apzinīgi uz 30 km/h, tāpat pie Reatona sanāca Dakāras cienīgs manevrs ar izlidošanu cauri kupenai, pārlidošanai pāri ledus tramplīnam un nosēžoties baltajā sniega seģenē. Mašīnai un cilvēkiem viss kārtībā.
Kamēr gaidījām autoevakuatoru, pa to laiku jau pat viena cita mašīna jau bija tuvu, lai sastādītu mums kompāniju.
Kopā uz šīs ielas saskatījām vairākas citu mašīnu sliedes, kas veda no ielas kupenā. Bet darīts jau nekas netiek.

Jūlijs 2014

Svētdiena Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
Powered by Sviesta Ciba