Velna milti

Sākas referāta rakstīšanas pēdējā, bet visgrūtākā daļa.
Tik tuvu, bet tomēr tik tālu.
Lidža, tu šajās brīvdienās biji kopā ar mani domās un darbos.

Un tā jau atkal Rīgā ir par vienu vietu mazāk, kur es diez vai vēl kādreiz parādīšos, pareizāk sakot- mēs. Kārtējais vakara izbrauciens, kārtējo reizi sagribējās MCflurry ar daim, bet iecienītais MCdrive pie krastmalas bija pārpārēm pilns ar mašīnām, tāpēc pārbraucām pāri tiltam, un secinājām, ka tur ir vēl viens MCdrive, tā nu es dabūju saldējumu. ņam, ņam.
Bet, protams, ka mana sirdsapziņa lika man iebraukt Statoil un ieliet Kalējas vecākās mašīnā nobraukātā benzīna daudzumu. Beigu beigās tas, ka es 3 reizes centos piebraukt pie pirmās uzpildes stacijas, pārdevējam sagādājot jautru cirku kamerās, bija sīkums, salīdzinot ar Nastju, kurai izdevās mani pārsist meistarībā un ieslēgt sevi Statoil tualetē un pēc tam netikt no tās ārā, krītot panikā un lieku reizi pievēršot Statoil darbinieku uzmanību.

Trīs lietas uz ko var skatīties mūžīgi - ūdens, uguns un kā sieviete noparko automašīnu.
Dažreiz gadās :D