20. Jūlijs 2009

sapņi ir kā vārdi pateiktie..

Kad biju mazāka..teorētiski varēja tad būt kādi 12-14 gadi.. praktiski- tas bija tad, kad sāka rasties interese par pretējo dzimumu.. Galvā radās kāds sapnis vai arī tā bija tikai doma, kas paslēpās dziļi dzļi zemapziņā.. un, gadiem ejot, es par viņu piemirsu...
Tātad šī doma jau nebija jau nekas īpašs, tikai mazas meitenes sapnis: Ja man kādreiz būs puisis, es gribētu, lai viņš dzīvo netālu no manām mājām... vakaros mēs ietu pastaigāties, mēs būtu tikai draugi, bet pamazām draudzība pārietu ļubestībā. Šim puisim būs tumši brūnas acis un tumši mati, un viņš brauks ar divriteni.

Bet tā kā kaimiņos dzīvoja tikai blondais Uldis ar zilām acīm, šī doma ātri vien tika atmesta :D

Bet pirms pāris dienām šo domu nejauši atcerējos, nu ko lai saka, ir lietas, kas tiešām notiek tā, kā cilvēks vēlas..Tik tā daļa par divriteni gan palika gaisā karājoties...Un par savu mazo sapni šobrīd varu tikai smaidīt un priecāties :)

Jūlijs 2014

Svētdiena Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
Powered by Sviesta Ciba