Impulss ([info]trakais18) rakstīja,
@ 2017-03-19 17:39:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Tik neviltota laime. Vien sešas pēdas un trīs saules, kad viss pārējais kļūst mazsvarīgs... Ilgi es baidījos iekāpt un aizbraukt. Tagad man vairs nav jābaidās, jo varu tā, kā vēlos es. Vai visu? Vēl ne. Bet es tuvojos tam. Es tiecos. Ar katru dienu vairāk.

"Kur tad tu nu biji mana skaidrā saprāta druska noklīdusi,
Kur tad tu nu biji pazudusi, varbūt tikai iesnaudusies?
Abas rokas iekaltas mūros, nevaru kustināt pirkstus un spēlēt,
Abas kājas ieaugušas zemē, nevaru skriet un tevi mīlēt.

Mani nelaiž. Mani nelaiž, mani nelaiž, mani nelaiž.
Mani nelaiž.

Laidiet prom!"


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?