Impulss ([info]trakais18) rakstīja,
@ 2018-12-08 01:06:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Pirmkārt un galvenokārt. Šodien bija laba diena. Laba diena ar dažiem pilieniem melnas krāsas, taču tie jau tādi, kur visiem pielieniem sajaucoties, tie varētu arī pazust. Galvenais uzsvars - šī bija laba diena. Un labas dienas ir jānovērtē, ja tādu nav daudz.

(...)

Tā pirmā melnā pile par to drosmi, kura atnāca tad, kad jau par vēlu. Un loģiski. Uzzinot, ka par vēlu, paliek vien sašļukums. Nekā. Izdarīt secinājumus. Pazudināt tās dažas bēdīgās sejas un dzīvot tālāk.

Tā otrā melnā pile par to, ka esmu ieaudzis darba-nogurumā jau tik daudz, ka priecājos par piecām miega stundām. Tas nav pareizi. Melnums nav laikā. Melnums ir apziņā, ka kāda no tām nodarbēm, kas ir vajadzībām, vēlmēm un priekam ir jānoliek malā. Jāaptur. Lai salauztu to riteni, kurš griežas, griežas un griežas.

Tā trešā melnā pile ir par iekrājumu saturu. Tiklīdz šķiet, ka esmu par solīti tuvāk savai mājvietai. Savai-savai. Tā notiek kaut kas. Rudens sākumā tās bija zobu sāpes. Tagad tālrunis izbeidzās. Un tā tā zeķe nepildas. Bet nekas. Dzīvot bez sakariem var ne tikai 24 stundas. Arī vairākas dienas. Un galu galā bez 'sakariem' var izturēt arī ilgi, ilgi.

BET.
Šodien bija laba diena nebaidīties būt sev. Runāt nevis klusēt. Un tā ir maza, maza uzvara. Nebaidīties tik ļoti.
Šodien bija laba diena.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?