Impulss' journal

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 20 vecākus

Friday, June 2nd, 2017
08:22
Būt tur pat. Nerunāt.
Bēdīgi tā.

(ir ko piebilst)

Monday, May 29th, 2017
00:57 - .
Izkūpēja. Tieši viena par to neizdzīvoto sapni. Tikai.. tavu vai manu?
Un tad tā rozā mākoņa maliņa. Arī tā.

(ir ko piebilst)

Thursday, May 25th, 2017
14:07 - Kliedzieni, kurus neviens nedzirdēja...
Imigt, izsapņot to un miegā sākt kliegt tikai tāpēc, lai piespiestu sevi pamosties no sapņa. Nomierināties. Iemigt un atkal nonākt tādā pašā situācijā, tikai citā vietā un citām izvēlēm - kliegt tā, lai paša apziņa to sadzirdētu un atkal pamosties aukstos sviedros. Nomainīt spilvenu. Padzerties vēsu ūdeni un baidīties atkal iemigt. Tomēr nogurums dara savu - atkal iemiegu un. Un nonāku tur pat atpakaļ... Cita vide, citi dialogi, bet...

Pulkstens nu jau ir divi dienā. Es joprojām nespēju tikt ārā.

(ir ko piebilst)

Friday, May 19th, 2017
09:57
"Lai jums šī un visa nākamā nedēļa ir kā podziņa - lai jūs vienmēr atrodat īsto caurumiņu!"

(1 comment | ir ko piebilst)

Tuesday, May 16th, 2017
21:57
Šodien es jūtos nevis citāds, bet gan citēts.

(ir ko piebilst)

Monday, May 15th, 2017
16:17
Pērkons!

(3 comments | ir ko piebilst)

Saturday, May 13th, 2017
02:17 - Un kādam tā ir tikai spēle.
Tā ir tikai spēle - saka cilvēks, ieguldot tajā naudu.
Tā ir tikai spēle - saka cilvēki, zvanot viens otram trijos naktī ar lūgumu palīdzēt.
Tā ir tikai spēle - saka zēns meitenei, kura tam kļuvusi vienaldzīga.
Tā ir spēle - sakām mēs visi , kad apvainojam cilvēkus šeit ar kuriem pat neesam pazīstami.
Tā ir spēle - domā cilvēki, laužot dotos solījumus.
Beigu beigās viņiem ir taisnība.
Tā patiešām ir tikai spēle, kas daudziem ir kļuvusi par neatliekamu dzīves sastāvdaļu, ar kuru mēs dien dienā dzīvojam.

//FFH

(3 comments | ir ko piebilst)

Thursday, May 11th, 2017
02:04 - Pacelt galvu un saņemties. Apskauties. Pasmaidīt.
Šopavasar esmu nolīdzināts līdz ar zemi biežāk nekā sievietēm ir periods.

(...)

Ar katru reizi es iemācos piecelties ar vien ātrāk. Ar katru reizi es pazaudēju vēl gabaliņu sevis, atdodu to prom. Katru reizi man atņem vēl nedaudz ticības. Ir jau tas rūgtums, iezogas arī dusmas. Bet es neprotu ilgi dusmoties. No tām jau labāk nepaliek nevienam. Atlaižu tās, lai aizpeld. Tad, tad es atkal sāku būvēt to mājokli no jauna, kurā sasildīt visas sakrātās ilgas...

(ir ko piebilst)

Monday, May 8th, 2017
19:22 - Es nezinu, kāds ir īsākais ceļš pie Tevis. Bet es gribu to iet. Gribu to iet.
Kādreiz es baidījos, jo neko nesapratu. Tagad man sāp, jo saprotu par daudz. Viens. Auksti. Vēl nedaudz asaru un tad.

Es zinu ir tāda piedošana.
Kura samaitā, nevis šķīsta.
(...) Es zinu, zinu. Naidu. Kas nomazgā sirdi un prātu.


Tas nekad nemainās... Es jūs ienīstu. Un pat, ja tas ir pēdējais, kas tiek pateikts. Es nejūtos pelnījis šo... Tiešām, nejūtos. Un, ja dzīve nav godīga pret mani, tad nebūšu godīgs arī pret to. Atņemšu tai to prieku. Tad mēs būsim kviti.

(ir ko piebilst)

Saturday, May 6th, 2017
22:06
Nekad nevienam nenoticēt.

(ir ko piebilst)

Monday, April 24th, 2017
19:47
"...and seven kingdoms couldn't fill the hole she left behind."

(ir ko piebilst)

Saturday, April 22nd, 2017
19:24
Tur aiz loga šausmīgi lija. Paši taču redzat, kāds šodien ārā nelaiks. Lai tiktu uz automašīnu bija jāiet kāds labāks gabaliņš. Tēvs un dēls, kuram izskatās, ka bija vien divi vai trīs... Viņam rūpēja, lai mazais, kuram tā, iespējams, bija pirmā reize, kad atnācis uz hokeja spēli, nesalītu. Pirms izejas, novilcis savu lielo zilo jaku un palicis vien plānā krekliņā, viņš uzlika ar kapuci to mazajam uz galvas, ietina ar piedurknēm iekšā, tā, ka var redzēt vien mazā seju un kurpes. Paņēma 'opā' un aizgāja.

Cienu tādus tētus.

(ir ko piebilst)

Friday, April 21st, 2017
09:53
"Lai jūsu nākamā nedēļa ir kā pastkartītei - izdodas rast savu galamērķi."

(2 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, April 19th, 2017
11:11 - Ak, debess! Tu klūpi; Un krītot jau ir aizmirsies tas, ka..
Jo saulaināka diena, jo smagāku metālmūziku. Apmēram tā, šodien soļojot turp-šurp pa Ķīpsalu, aizdomājos par diskotēkām. Agrāk es vairāk spēlēju tās maz zināmās dziesmas. Protams, mazāk dejot gribētāju, cilvēku dīvainie skatieni. Varēju uzlikt Baložu Pilnu Pagalmu "Viņš mīl Tevi!", zinādams, ka tās dāmas un kungi dosies atpakaļ pie galdiņiem. Un es to darīju, jo gribēju. Jo patika. Tagad esmu aizmaldījies vairāk tajās, kuras nāk un iet. Ātri apnīk un pēc divām vai trim diskotēkām jau negribu vairs dzirdēt. Cilvēkiem, protams, patīk, cilvēki dejo un arī tur jau ir mazais prieks. Bet tas neesmu es. Man vajag atļauties uzlikt Gaujarta "Svītriņas" un pašam aizmirsties tur. Tad, tad es pilnībā baudu to, ko es daru. Tad ir godīgi. Mazliet kauns iedomājoties, kad vispār bija pēdējā reize diskotēkā uzspēlējot "Fetišistu"? Es aizmaldījos tajās, kas neesmu. Aizmaldījos, cerēdams saskatīt tur caur galdu rindām parādāmies kādu, kurš tā pat nekad neparādītos.

Tavi apavi ir slapji
Tev nav kur izžāvēt tos
Tavas acis asaru pilnas
Un nav kas notrauš tās
Tavas bizes ir izirušas
Bet vēji nesteidz rimties
Ak debess! Tu klūpi
Un krītot jau ir aizmirsies tas, ka viņš mīl tevi
Cauri vētrām, cauri sētām
Gar svecēm tumšās telpās
Tavas upes ir izžuvušas
Tavi dārzi vairs nepieder tev
O, jā. Tu tagad gribi būt paklausīga
Un nedzirdi vairs it neko
Jo dziedi dziesmu visskaistāko
Par to, ka viņš mīl tevi


...

Ejot maldu ceļ rodas prāta skaidrība. Ejot maldu ceļu saproti, kurš tad bija tas īstais.

(ir ko piebilst)

00:37
Laiks ir tik īss. Tikai mēs paši esam vēl īsāki.

(ir ko piebilst)

Monday, April 17th, 2017
17:04
All that is gold does not glitter,
Not all those who wander are lost;
The old that is strong does not wither,
Deep roots are not reached by the frost.

// J.R.R.Tolkien

(ir ko piebilst)

Saturday, April 15th, 2017
22:43 - 46/3040
Plaukstas lieluma pavasaris plāksteris. #esesmustirnubuks

(ir ko piebilst)

Friday, April 14th, 2017
18:15
Balss tonim manāmi pieklustot, "Tu taču zini, ka es Tev nekad nemelotu?"; Tā izskanēja vēl pēdējā nepatiesība.

(1 comment | ir ko piebilst)

Thursday, April 13th, 2017
18:10
Šodienas rezultāts: 45 upeņu krūmi, 17 kazenes, 10 dzeltenās avenes, 7 smiltsērķšķi. Ieguldījums nākotnei. Lai tos bērnus ir pie kā pielikt darboties. :)

(ir ko piebilst)

Wednesday, April 12th, 2017
23:02

(ir ko piebilst)


> 20 vecākus
> uz augšu
Sviesta Ciba