Impulss' journal

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 20 vecākus

Sunday, October 15th, 2017
22:06
Vēl viena nedēļa ir izturēta.

(...)

Vēl daži atspulgi ir sabirzuši lauskās, citiem parādoties to veco vietā. Katru nedēļu man ir vismaz divas dienas, kurās pazust. Pazust kaut kur starp cilvēkiem. Bet tā jau ir. Jo tuvāk būt savām bailēm, jo vieglāk tās pārvarēt. Man šķiet, ka iepriekšējā teikumā vēl labāk būtu iederējies vārds "rētas" un varbūt vēl daži citi, taču tie jau ir tik bieži izmantoti nesenākos ierakstos, ka paliek jau neērti malt vienu un to pašu.

(...)

Vai zini, kāpēc es ilgojos...? Tik pat labi es varētu uzdot jautājumu, "vai zini, kā gatavo šokolādi?".. To es uzdodu, brīžos, kad ir apnicis uzdot to pirmo. Arī tā ir daļa no tām mazajām divrindēm, kuras kādreiz malu savās domās ik dienu. Joprojām nezinu, kā gatavo šokolādi. Joprojām nezinu, kas ir skaisti. Vai tu zini, cik tālu ir bezgalība? Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Un visi kā kaudze ķēplapu ir samesti kopā vienā atvilktnē.

(...)

Ik dienu kļūstot nedaudz vecākam sanāk atgriezties pie tām pašām domām un idejām, kuras jau kādreiz ir pārdomātas. Un jo vecāks kļūstu, jo biežāk tā. Vismaz tāda sajūta. Varētu slēgt derības, cik gadu vecumā tāds "tas jau nav nekas jauns" manās domās būs vienīgais, kas pastāvēs. Mani biedē, ka tā var notikt. Bet tās nav šodienas bailes. Vēl jau es varu katru dienu pa kādam jaunam jokam. Un tie vecie vēl neliekas pavisam nesmieklīgi.

(...)

Pastāsti man, cik tālu ir bezgalība. Lūdzu.

(ir ko piebilst)

Thursday, October 12th, 2017
00:20
Vēl neesmu izlēmis, vai man vajag skrējienu vai pudeli ruma. Tā nespēju izlemt jau pāris nedēļas. Priekšā vēl viena diena, kurā neizlemt. Rītdiena

(ir ko piebilst)

Tuesday, October 3rd, 2017
02:36


"Mēbeles paredzētas kafejnīcu tīklam, kur melna ir ne tikai kafija, bet arī humors."

(2 comments | ir ko piebilst)

02:25
I am at the right place, the right time and doing the right thing. But without the ... Oh.

(ir ko piebilst)

Thursday, September 7th, 2017
01:00
Pietiek paskatīties uz statistiku, lai paliktu nedaudz bēdīgi. (Skat.šo)

(ir ko piebilst)

Thursday, August 31st, 2017
23:06
Fuck you, drosme! Kur tu vienmēr pazūdi?

(ir ko piebilst)

Wednesday, August 30th, 2017
08:51
Es sapņoju bieži un daudz. Arī šonakt vienu, no kura ne par ko negribēju atmosties. Tagad jau pavērtām acīm viss stāsts ir kļuvis par vienu lielu miglas vālu, bet (...) "Ja es atgrieztos pirms gada, pusotra..." Ar tādu domu paies šī diena. Un mazu cerību, ka kādā vārtrūmē uziešu 'laika mašīnu'.

(ir ko piebilst)

Tuesday, August 29th, 2017
01:28
"Turn around, turn around, turn around...!"

current music: The Postal Service

(ir ko piebilst)

Sunday, August 27th, 2017
05:02
Nejauši dzirdēts sarunas fragments piecos no rīta, vīriešu tualetē: "Atkal tas vakars vējā..! Nu nevar taču visu dzīvi ar roku. (...)"

(ir ko piebilst)

Friday, August 25th, 2017
23:41
Nedēļas īpašās dienas ir tās, kad citi cilvēki tiek sastapti tikai naktīs.

(ir ko piebilst)

19:11
Vakar pēc darba mani aizvilka uz Rokkafejnīcu. Mans vienīgais prieks piecos no rīta bija izdomāt stulbākos (vienīgos) iespējamos veidus kā dejot pie tur skanošās mūzikas. Viens no tiem - ļoti uzskatāmi skaitīju ritmu uz pirkstiem.

(ir ko piebilst)

Tuesday, August 22nd, 2017
02:22
Nē, nē, nē...! Izslēdziet to sajūtu. To sajūtu nedrīkst. Nedrīkst.

(1 comment | ir ko piebilst)

Saturday, August 19th, 2017
06:05
Mans organisms tik daudzos iespējamos veidos ir licis manīt, ka man vajag mieru. *...* Tagad pusotru stundu garš miegs, lai savāktu sevi un izturētu vēl vienu dienu. Apbēdina fakts, ka vispār jāizmanto vārds ''izturēt''... Gara nopūta. Arlabunakti.

#Update 1 - ir potenciāls, ka šodienu varētu izturēt.
#Update 2 - jābeidz sevi mocīt... vismaz līdz nākamajai reizei.
#Update 3 - nebija jau nemaz tik slikti, he. Tikai tā likās. Atgādinājums sev, ka var. Var, ja grib.

(ir ko piebilst)

Thursday, August 10th, 2017
14:47
Aizbraukt uz Zaķusalu. Ieslēgt radio, kurā skan Radiohead jaunais 'I promise'... Tāda maza idille.

(ir ko piebilst)

02:10
Visiem skaistiem stāstiem reiz pienāk beigas - pat Pelnrušķīte kādreiz nosirmo.

(ir ko piebilst)

Sunday, August 6th, 2017
23:54 - 500 days of...
Man nevajadzēja skatīties to filmu. Nevajadzēja.

Dzīve visai bieži sper zem jostasvietas. Un tad, kad šķiet, ka esi jau pieradis, varbūt kļuvis nejūtīgs pret spērieniem.. Tā atrod vietas, kur vēl nav sperts. Un tad tos spērienus jūt atkal. Arī par to profesiju. Arī. Nekas. Kā rīkojos es? Soundarcade koncerta laikā man palika fiziski slikti. Sirds sāka klauvēties kā negudra un jutu, kā vaigi paliek bālāki. Iet prom? Nē. Piegāju tuvāk. Tik tuvu, lai viss ķermenis sāktu trīcēt. Nonācu tur, kur neviens mani vairs nevar aizsniegt. Ir tikai skaņu sienas, kas kā bezgalīgi augsti mūri slejas ap mani. Vismaz uz mirkli es atkal sajutos dzīvs.

Nē, man nebija par skaļu.


__________________________
#500daysofsummer

(2 comments | ir ko piebilst)

Saturday, August 5th, 2017
02:45
Maināmies lomām?

(ir ko piebilst)

Friday, August 4th, 2017
05:14
Palīst zem pāris grādiem un vismaz uz mirkli nedomāt. Nedomāt un būt impulsīvam. Un varbūt nepieklājīgi ilgi aizskatīties vai savirpināt vārdus citādi nekā parasti. Esmu zvērs, kam patīk grimt atmiņās. Izdzīvoju tās vēlreiz un vēlreiz kamēr jau stāsts ir tik ļoti mainījies, ka vairs neatceros, kā bija patiesībā. Kā bija? Varbūt jāpavaicā viņai.

(ir ko piebilst)

Tuesday, August 1st, 2017
23:59
Katrā ziņā, es nebiju plānojis šodien pieņemt dzemdības. Bet, ja dakteris viens galā netiek, nu tad nekā.

(ir ko piebilst)

Sunday, July 30th, 2017
17:42
Karstā vasaras dienā pacepināties uz jumta. Putekļi un saule tāda, ka knieš visās maliņās. Lāpstu pēc lāpstas. Ķerru pēc ķerras rakt un uz mežu vest skaidas. Skudras apsēdušas. Vajagot kaut ko darīt. Tā nu es roku. Kamēr tie citi gudri domā un plāno, vai tad māti jau aizveda? Varētu jau nerakt. Bet labāk jau izrakt visu. Paldies. Es nepiedzimu, lai būtu "gruščiks", ja nu kas. No mājas otrā stāva loga ārā skan, "Palīdzi man panest manu zārku mīļais. Divatā ir vieglāk, drīz jau būsim mājās.", kas ir vienīgais šodienas prieks. Es varētu saņemties, ja zinātu, ka vakarā varētu izbraukt ar velosipēdiem līdz kādai piestātnei Ķengaraga promenādē pie Daugavas. Izdzert vēsu pudeli alus un atgriezties māj.. Ak, pareizi. Kuru es te mānu.

(ir ko piebilst)


> 20 vecākus
> uz augšu
Sviesta Ciba