| :) |
Nov. 20th, 2003|05:57 pm |
kaarteejaa diena. interesanti, vai cilveeks maz pamana, pa kuru briidi vinjsh paspeej izaugt no beerna kaajas liidz jau pirmajaam grumbinjaam?taa taa dziive arii paiet, diena peec dienas, nedeelja peec nedeeljas, meenesis peec meenesha, gads peec gada un viss. bet kas notiek peec tam? mees atdzimstam? vai izejam cauri tunelim pretii gaismai? nonaakam debesiis vai ellee? es to nekad neesmu sapratusi, beernudaarzaa staastiija vienu, vecaaki otru, bet aviizees veel kaut ko citu. tad kaa lai es zinu, kas ir patiesiiba? kas shajaa pasaulee vispaar ir iists vai patiesiiba? draugi? miilestiiba? jautaajumi uz kuriem iespeejams nekad neatradiishu savu patiesiibu. pat ja atradiishu, tad taa buus tikai mana patiesiiba. bet vai cilveekam vajag veel ko iznjemot apzinju, ka tu kaut ko zini? un vai tieshaam shajaa pasulee vislaimiigaakie ir tie cilveeki, kas ir iemiileejushies? taa jau meedz teikt: kas iemiileejies tas laimiigs, bet vai tad visi paareejie ir nelaimiigi?
nezinu, kaapeec, bet tikko atcereejos kaadu no savaam nometneem, kas ir bijusi pirms kaadiem pieciem gadiem. konkreeti vienu dienu, bet diivaini ir tas, ka es atceros visu, no saakuma liidz pashaam beigaam tai dienai, atceros kaa skreejaam 10 km, peec tam gaajaam uz ezeru, skreejaam stafetes ar kocinjiem, speeleejaam futbolu un kaa parasti bijaam augshaa liidz kaadiem diviem. naakamo riitu neatceros. varbuut tajaa dienaa notika kaut kas TAADS. bet... kas? it kaa nekas iipashs? varbuut atcereejos taapeec, ka klausos praata veetru, un tajaa dienaa dziedaajaam vienu nu ljoti vecu dziesmu. tikko iedomaajos, pie labaam atminjaam, man vajadzeetu palikt skumjai, jo paartraucu treneeties, kaa nekaa seshi manas dziives gadi. tik daudz kas pieredzeets. bet visdiivaanaakais ir tas, ka man patiesi nepietruukst pat taas jautriibas, kas bija kopaa ar visiem cilveekiem. pirms pusotra gada teicu, ka nevareetu bez taa dziivot. njaa... tagad liekas, kaada muljkje gan es biju. bet patiesiibu sakot, taa bija. nee, taa buutu bijis. bet es toreiz neaizgaaju, es aizgaaju tagad, kad laikam biju tam gatava, kad man liekas, ja buutu palikusi ilgaak, manii buutu palikushas arii sliktas atminjas, bet lai kaa es arii tagad nepuuleetos, es nevaru atcereeties neko taadu, kas man nebuutu paticis. pilniigi neko. viss liekas ideaali. pat shii gada nometnes, kuraas man likaas, ka esmu labaak gatava pakaarties nekaa braukt uz tajaam. pat par to es nevaru pateikt neviena slikta vaarda. it kaa vajedzeetu buut taadai kaa tukshuma sajuutai manaa dveeseliitee, bet nav. ir tikai prieks par bijusho. vareetu teikt, ka pat nevis prieks, bet sajuusma.
kaa teica reiz kaads cilveeks, kuru kaadreiz saucu par savu vislabaako draugu, viss ir chikiniekaa!! :) |
|