|
Nov. 17th, 2003|09:24 am |
beidzot visa padariishana ar manu dzimeni ir galaa. mans tusinjsh pagaajis, radi aizgaajushi u.t.t. tusinjsh - normaals, lapseec jau rakstiija par to, ka labi gaaja, nu psc lapsinj, vakar, kad juus visis aiztinaaties nekaadu suudu nebija...taa kaa viss ir chikiniekaa. nu jaa, bet man jau veel vaarda diena buus.
vakar bija sanaakushi radi. kaa man naaca miegs. tas bija aarpraats, izdzeeru daudz kafijas, bet nepaliidz. peec tam izdomaaju, ka vareetu iet guleet (tas bija ap 9), bet aizmigu tikai 12. es triis stundas guleeju gultaa un domaaju par dziivi, kaa taadu. kam mees cilveeki vispaar esam paredzeeti, ja mees izniicinaam viens otru un izniicinaam visu ap mums, dabu, liidzcilveekus un vinju dziives, un veel simtiem dazhaadu lietu, nu jaa, bet ko dariit, par sho laikam vajadzeetu pateikt... taada dziive. bet es negribu! es negribu ne sev ne vienam citam TAADU dziivi. neviens nav pelniijis nicinaajumu un pazemojumu, vismaz ne tad, kad vinjsh veel ir beerns, kad veel tikai maacaas kaa ir jaadziivo, kad veel pasauli veel redz tikai divaas kraasaas, baltaa un melnaa. kad veel viss ir tikai labs un slikts, kad veel nav viduscelja - peleekaas kraasas. ikviens grib buut tikai un vieniigi labs, bet citi cilveeki nekad tam nepieljauj notikt. ir jaabuut drausmiigi stipram raksturam, lai vareetu izdziivot un nenjemt neko veeraa, un tai pat laikaa palikt baltam, labam, nevis peleekam vai melnam. bet kur ir redzeets beerns ar stipru raksturu?! vinji tak veel nesaprot, ka ir jaaciinaas, par dziivi briivu no nicinaajuma, par vietu briivu no citu cilveeku aizspriedumiem uz shiis pasaules. vinji tak to veel nezin. un uzzinaas tikai tad, kad kljuus taadi pashi, kaa mees - vai nu peleeki vai arii melni. baltie ir, es nesaku, ka nav, tikai manupraat, tie jau ir gandriiz caurspiidiigi, jo ar vinjiem nav interesanti, vinji ir paaraak balti, bet arii taadus cilveekus nav viegli izaudzinaat un man vinjus savaa zinjaa ir pat zheel, jo vinjiem nav rakstura, vinji neko shajaas haizivju speeliitees nesasniegs, un savas dziives beigaas domaas, kaapeec? jau taajums kaapeec arii ir visu nelaimju un nosleepumu atsleega. es arii sev biezhi meedzu vaicaat, kaapeec. bet nekad pati arii sev nespeeju atbildeet ar teikumu, kam galaa ir punkts. vienmeer es saaku domaat par to, kaapeec es nezinu to.un atkal paraadaas shis kaapeec. tas ir kaa vaaveres ritenii, neviens nekad nezinaas, kaapeec. varbuut tas arii ir meerkjis, kam mees dziivojam, mekleet atbildes uz jautaajumiem. un varbuut, kad kaads beidzot atradiis shiis atbildes, cilveeki beigs eksisteet, jo es ticu, ka ar laiku mees viens otru noslauciisim no shiis zemes viras. mee, cilveeki, esam paaraak godkaariigi un sasodiiti nelietiigi lai taa nenotiktu. un taa buus. nezinu vai muusu paaudzee, bet reiz arii tas notiks, jo katra naakamaa paaudze paliek arvien, nezinu kaa, lai pasaka, melnaaka. driiz jau nevis peleekais buus vidus celjsh, bet gan melnais, peleekais buus tagadeejais baltais. un tad arii tas notiks, taa saucamais -pasaules gals. |
|