|
Nov. 20th, 2010|06:41 pm |
Nobraucu šodien uz kapiem- lai rīt pa to burzmu nav jāgrūstās (kas zin- varbūt būs arī aukstāks), tak tur viss notiek-tirdzniecība, ļauži, mašīnas. Tik vien kā iztrūka karsto uzkodu ratiņi.
Mani parasti sajūsmina 48 autobuss- viens gals pie Pļavnieku kapiem, pretējā virzienā Meža kapi. Tantuki/babuļi (kāda arī vīra kungu nogrābusi) kā ūpji sasēduši uz beņķiem ar grābeklīšiem rokās - viss buss pilns. Sajutos neērti, ka es tādā neatbilstošā vecumā un BEZ grābeklīša. Vienai blakus brīva vietiņa- mudina piesēst. Smaidīdams atsaku- tūliņ mērķauditorija sakāps. Kā tad! Nakamajā pieturā acis šaudās uz visām pusēm un neba meklē pīkstinātāju- beņķi meklē. Vai arī kādu upuri, kura iesildītajā vietā ērti iekārtoties, tak nekā- visi tādi paši seniori sazasēduši.
Kapiņos noklasījos viena kaimiņa (ne tā, kas zem zemes), sarunu ar vienu citu dzīvajo-
- "Kas te to maizi samētājis?"
- "Nu tak noliku, lai zīlītem ko paknābāt!"
- "Ā, nu skaidrs ko tās te bariem lidinās"
- "Kādas ta šogad saliki? Es 53nieces... un pāris 8ieces"
- "Man tik 48 bodē bija, bet līdz pirmdienai izviks!!!"
Klausos un brīnos, par kādiem advancētiem verķiem šie. Nekā citādi ka profesionāļi- gadiem pa kapiņiem dzīvojas, līdz man lēnām aizgāja, ka runa ir par svecēm. Tik kā lai zinu, kādas man?! :(
Grozīju, pētīju, bezmaz gāju viedajiem jautāt- pēc kādas matemātiskās formulas šie rēķina, līdz uzgāju dibenpusē mazītiņus cipariņus 53S un lielīgi noliku, kur pienākās.
Un brāļa krustmāte ari dzīvai esot nebija nekāda labā feja, tak vēl "iegūlusies" zem kļavām, da ozoliem (MERDE!) nevis kā vecmamma- skujkokiem?!
Visādi citādi viss smuki. |
|