| in public |
Mar. 29th, 2008|12:49 am |
Man ir hroniska nepieciešamība "iziet", pabūt cilvēkos, pagvelzt par gudrām un ne tik gudrām lietām. Patenkot arīdzan (mazliet).
Grāmatas atvēršanas pasākums izdevās... (afterparty vēl jo vairāk). Satiku sen nesatiktus cilvēkus, kurus tiešām vienmēr prieks redzēt un ne tikai redzēt. Centrālais tēls atkal jau bija Helēna (kura Demakova), bet viņa nespēja aizēnot galveno pasākuma vaininieci- tulkotāju! Ha!
Es reti saku komplimetus, bet mēdzu. Tāpat kā kritizēt, vai izteikt savu subjektīvo viedokli, bet šodien es laikam saņēmu pārāk daudz komplimetus vienam vakaram... brīžam tiešām bija sajūta ka sarkstu kā nevainīga skuķe! Bet tīkami tik un tā (neesmu es iedomīgs, bet dažreiz jau laikam pamatoti- kas gan cels sunim asti ja ne pats).
Good night and farewell!
P.S. Labi, ka man nav visi glabāšanas vērtie iespieddarbi, kuros dalību ņēmuši man zināmie/mīļie un citi cilēki- vietas ir tik, cik ir. Nāktos rentēt kādu glabātuvi. |
|