| a little bit of... |
Mar. 1st, 2008|01:39 am |
Otrādi.
Šodien konstatēju faktu, ka plkst. 01.00 piemājas gaģušņikā dod TOS tilpumus. Gan ar piebildi- tikai ielieciet somiņā (a man tāda ir comme d'habitude un nemēģiniet man pārdot plastmasas maisiņu).
Klausos Simones, kura Nina "Sinnerman" kaut vajadzētu Jacque Brel'a "Ne me quite pas" vai vēl kādu frankofonu bēdīgo, bet nav jau iemesla. IR labi...šķiet, ka varētu gāzt kalnus vai vismaz Mont blanc pabīdīt uz vienu pusi par pāris cm.
Ir tomēr cilvēki, kas pēc manis ir noilgojušies šeit- ne tikai tie daži zvani no LV par projectiem, darbiem etc., vai bankas ka jaunā karte gatava (nu tak nav jamiem miera- jau mēnesi mani terorozē, ka es tak būšu pazudis BEZ atjaunotās kartes). Māte, kas vienkārši atsit sms "Kur ta Lauric i?" visus noliek pie vietas (un vēl samenedžē brāli, kas pusnaktī jau gaida pie ielidošanas). Un es labāk nopērku gana gardu mello šokolādi viņam/mātei nekā maksāju tiem rīkļurāvējiem (lasīt taksistiem lidostā ap pusnakti).
Ir tiešām jancīgi būt "mājās", jo pēdējās 3 nedēļas es jutos kā mājās. Un man tā jau pietrūkst...
Jau 3 reizi skan Mika's "Happy ending" ar piedziedājumu "Little bit of love" un skanēs vēl, jo tā beigu beigās IR tāda kā raudamdziesma man un nekādā sakarā ar realitāti. Drīkst taču pamazohēt savā nodabā... jo ir labi.
Man sāk patikt lidot... pirmo reizi manā "karjerā" aizmigu tajā štruntā, kas Dies' sazin kāda domas ģēnija dēļ turās gaisā i pat spārnus pavicināt nevīžo.
Es iekāpu tur pēdējais, jo kamēr iekš wc darīju to, acīmredzot, tikai nomainīts izejas nr. Šiki- izskaidrojos ar tuvāko lidostas darbinieku "franciski"! Viņš pat saprata, ko tas stulbais ārzemnieks no viņa grib. Es ta klīdu ap 9iem nr, kamēr šamējo lidosta samenedžēja uz 1o. Un IR atšķirība ibo arī ekrāni ar pareizajiem izeju numuriem ir ik pa pārsimts metriem.
Sēdēju pie loga, un pirmo reizi aizmigu. Tiešām... pamodos, kad sasodītā stjuardese mani mēģināja pierunāt pacelt krēslu vertikāli. Merde! Nedrīkst aiztikt gulošu cil'ēku (ar dažiem izņēmumiem un šis nav tas).
Tam bāleliņu pārim D un E vietās labā noskaņojumā teicu "Ups- jums ABIEM nāksies piecelties", ko viņi arī stenēdami izdarīja. Uz jautājumu "Vai jūs viens?" mana atbilde šoreiz bija- "Nē, ar Vīnes zēnu kori".
Nezinu- varbūt, ka viņi apsēdās SAVĀS vietās, bet es sēdeju labāk kā tā saucamajā "business"- viens, pa trijām sēdvietām, nevienu neaiztiku, izgulējos, stjuardeses mani nez kāpēc uzrunāja angliski un piedāvāja "Neatkarīgo", kuru es arī godīgi palasīju pussnaudā (kovarnij plančik notriekt pēdējos jevro alos vai baltvīnos palika uz zemes).
Ar viņu es varu vienkārši BEZ plāna pasēdēt uz ,piemēram, Grand Sablon, iedzet lieku Leffe blond tikai tāpēc, ka tur tajā vietā ir jauki un nav nekur jāskrien.... "Man šķiet, ka tā kā varētu tā ka vēl vienu"....
""Mademoiselle/Madame/Meussier- le même!"
"Zis is Lundun kalling"- kaut ko tādu es aizsitu vienai no manām labākajām/mīļākajām draudzenēm un ne no sava telefona. Atbildes nebija.
"The Lord of the rings" arī mūzikla veidā ir vairāk kā labs. Būs jāmēģina palasīt to "Tolkīnu" kādreiz (britu kungs jevrostārā man blakus teica, ka esot lasījis savos ta padsmitos, viņa kundze apgalvoja ka "Billy Eliot" ir labākais mūzikls ever).
Man aizvien vairāk sāk patikt tā "garlaicīgā" pilsēta, kura šaurumam šaipus un mazliet uz austrumiem.
Es joprojām atklāju jaunas īpašības gan sevī, gan sev tuvos un mīļos cilvēkos.
Pusminūti man laikās ka esmu atkal padējis kārtējās šķiltavas.
Kā man gribās "Leffe blond" PAREIZAJĀ glāzē, bet man ir tikai "Cēsu premium" pudelē.
Soma vientuļa stāv kaktā un ja nebūtu tās sasodītās bļembas ar RIX es domātu ka viņa ir sakravāta šī rīta reisam. |
|