| la vie |
Feb. 5th, 2017|02:42 am |
Pieskatāmais rižiks tup zem dīvāna un mani vēro. Es sajūtu.
Atkal jau bija laps nu jau NicePlaceTelpa (telpa jāraksta ar lielajiem, lai atšķirtu...blablabla) brīvais mikrofons.
Pasākuma starpbrīdī pārgāju pāri ielai uz eirovīniem pēc vakara ninnes- kaut kāds padārgs bizzarre baltvīns paņēmās (jāiet pačekot cik tāds nāk pilnajā cenā).
Vakarnakt mēģināju kaut ko palasīt- tas jaunais Mansarda islandes Purvs izbesīja pēc pāris lapaspusēm- var rakstīt īsiem teikumiem, pat vādiem kā teikumi, bet nu ne jau tik neOK. Un tad ieraudzīju Oblomovu. It kā arī īsi teikumi, bet lasās tik viegli un garšīgi.
The decision has been made. |
|