| Chaqu'un a sa façon |
Nov. 3rd, 2013|11:21 pm |
Tā man tās brīvās dienas pagājušas- 5diena raujoties, vakar tāpat, šodien ne par matu labāk (visādi no mājās izejamie darbi- "jaunkundzēm" š burts jāmaterializē, brālēnam beidzot brīvdiena, kad buss brīvs un var aplīmēt etc.) Brālēns ar aplīmēto busu apmierināts (nekas īpašs, pieprasītais minimums).
Sanāca gan smieklīgi- es saku tikuntik (pāri palikusī daļa).
Viņš dod un jocīgi skatās- es biju domājis, ka būs TIKUNTIK...
Pagriežās pret sievu un saka- "Re! Mums ir 40 lieki lati!".
Es saku- nu es māku rēķināt un tev ir vēl 2 busi, tā ka lai jums labas vakariņas- (pašu kafejnīcā he, he).
Un tad es atvelkos mājās, paēdu, izlasu, kas lasāms un uznāk iemidzis. Domājiet, ka es paguļu- ne tak. Tāda sajūta, ka kaut kas svarīgs paskries garām. Un tad jau ir 1:Am un miegs vairs nenāk. |
|