|
Nov. 14th, 2011|09:36 pm |
mjā, šitas riktīgi sasaucās ar manām šārīta pārdomām. ja līdz 25 gadu vecumam nezin kāpēc biju iedomājies, ka mana dzīve ir drāma kā, teiksim, Čaikovska 6.simfonija, tad tagad man ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir seriāls. viedums nāk ar vecumu.
to pašu S&S esmu redzējis labi ja pāris sērijas, bet īsti vairāk jau arī nevajag, jo visu varu uzkonstruēt paša rokām savā dzīvē. tamdēļ kino man labāk tomēr patīk mākslas filmas, jo cik gan var skatīties kino [seriālus] par savu dzīvi;-) anyway, televizoru es tāpat neskatos jau gadus 23, un 11 gadus šāda iekārta manā dzīvoklī nemaz nav bijusi. cik nu ciemos fonā sanāk... |
|