man tikai gribējās teikt...
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 2 most recent journal entries recorded in tp's LiveJournal:

    Thursday, July 6th, 2006
    12:23 am
    Nesapņo! Cilvēki nelido!
    Pasaule ir tik dīvaina- cilvēks sevi uzskata par radības kroni, jo māte daba devusi tam saprātu, lai izprastu visuma noslēpumus, bet spārnus- brīvības atslēgu- tā devusi putniem un kukaiņiem...
    Es labāk gribētu būt piedzimusi par putnu vai kādu sīku lidonīti...
    "Kāpēc?" jūs jautāsiet.
    "Tādēļ, ka viņi ir brīvi! Viņiem nav rūpju par to, ko vilkt mugurā. tie var lidot cik tālu vien tīk, bet es to visu nevaru..."
    Cilvēki līdz kādam noteiktam brīdim, lūzuma punktam, kad nokrīt rozā brilles, savā dzīvē ir ieslodzīti ligzdiņā zem mātes spārniem. ir brīdis, kad brīvības atslēga ir atrasta, un cilvēki tiek atbrīvoti. citam šis atsvabināšanās mirklis pienāk ātrāk, citam vēlāk, citam varbūt nekad...
    Un tā tas notiek, kad mēs kā kanārijputniņi pirmoreiz izlidojam ārā, esam kā no ķēdes norāvušies suņi, ātri apdedzināmies un lidojam atpakaļ būrītī.
    Bet putniem tas viss notiek tik viegli un ātri, viņiem vienkārši nav, kur atgriezties. Tāpēc es labāk gribu būt putns, bet varbūt kukainītis...
    Kukainīts tādēļ, ka viņiem ir kāds noteikts uzdevums, proti, bites vāc medu, mārītes apēd kaitēkļus no augu lapām, tauriņi priecē acis... Bet ko es?
    Kukaiņiem ir vēl vieglāk kā putniem- māte izdēj olas zem kādas lapas (tas gan neattiecas uz bitēm un skudrāt), nekādu pārdzīvojumu mammai, nekādu sāpju bērniem.Tik vienkārši tas ir.
    Ja man būtu iespēja izvēlēties par ko piedzimt, es būtu makts tauriņš. dažiem varbūt tie liekas muļķīgi, jo viņi sitoties pret sakarsušām spuldzēm, bet man šķiet, ka tā ir viņu dzīves jēga- apdedzināties pie karstas spuldzes, un, austot rīta gaismai, mirt... Tas ir viņu uz devumsbūt par draugu uz vienu nakti vientuļniekiem, kam nenāk miegs...
    Es gribētu būt sudrabains naktstauriņš, kas kā mazs spoks sitas gar naktslampiņas spuldzi un apdedzinājies nosēžas uz grāmatas lapas, ar maigo snuķīti glāsta burtus, vai arī kā ēna nolaižas uz vientuļnieka rokas un maigi, maigi ar spērniņu to noglauda...
    Patiesībā mēs katrs vismaz reizi mūžā kādam esam nakts tauriņš. Arī es reiz kādam būšu nakts tauriņš. Vienīgi ceru, ka man šis naktstauriņš būs ilgāk kā uz vienu nakti!

    Pavasaris 2005

    šķiet, mans naktstauriņš aizlidoja...
    Saturday, May 27th, 2006
    1:26 pm
    ...
    nu jā... nevaru vēl īsti formulēt savu sakāmo...
    nekas varbūt vēlāk... :)
About Sviesta Ciba