Aktīvs pilsoniskās apātijas dalībnieks.

4:15pm: Ja atbilst patiesībai fakts, ka tiks slēgta transatlantiskā savienība starp ASV un ES, nojaucot nodokļu barjeras un pielāgojot likumdošanu, kā arī vienkāršojot ekonomiku, pārrobežu pakalpojumu sniegšanā, no vienas puses, ES uzņems savā telpā papildproblēmas, taču no otras puses diversificēs riskus plašākā ainavā un vai nu galalietotājiem padarīs lētākus pakalpojumus, vai arī aktivēs ekonomiku, ļaujot uzņēmumiem vairāk nopelnīt un iztērēt.

Triviālais pamats šādas savienības slēgšanai - BRIC valstu ekonomiskās varenības pieaugums. Te gan jāatceras, ka BRIC valstis nav vienotas. Ķīna ar Indiju ir uz nažiem, Ķīnai ar Krieviju ir distancētas attiecības, savukārt Brazīlija ir savrups spēlētājs, kas pretendē uz līdera lomu Dienvidamerikā. Varētu sanākt. Tieši tāpēc turu īkšķus.

6:00pm: ***
Iegaumē šo mirkli:
Bula nogurdināta jūlija diena
Velk pār sevi tumšas vilnas deķi,
Apsedzot peldu vietas rekvizītus:
Pēdu nospiedumus, noliekto smiltāja zāli
Un peldveļas miklos atlējumus uz tās
Krūmajā noslēpušās siekstas.

Tumsa ienāk mežā, tu neredzi kā tā noplūc riekstus,
Tu neredzi kā tā mierina satraukto odu muguras,
Tu neredzi kā tumsa skūpsta Meženes meitu, skaujot to zem ribiņām
(Pirksti ņiebura maliņai nekautri uzduras).

Tumsa ir upe, kas lēni nāk pār kalnu un tevī pamīšām.

Tu esi kļuvis par tumsu un dzirdi
Laikšņainajā ezerā šļakstam irkli.

Tā ir kaimiņkrasta sārtvaigu meitiņa,
Viņa ik vakaru krēslā izbrauc dienvidu līcī,
Aijājas līdzi viļņiem un krasta atvārsnīti pētī,
Skumst par tautu dēlu, kas vakaros iet uz citu klēti.

Iegaumē šo mirkli:
Viņa drīz atpakaļ pāri irsies,
Caur pirkstiem laižot ezera tumšo un vēso vilnu.

Tu vari piepildīt viņas mēru pilnu.

Dzelmē ieraujot, dūņu gultā,
Vai izšaujot uz viņu mīlas bultu.

12:27pm: Turku sultāna vēstule kazakiem un kazaku atbilde


Turku sultāna vēstule kazakiem

Es, Spožās Portas sultāns un valdnieks, Ibrahīma I dēls, Saules un Mēness brālis, Dieva mazdēls un vietvaldis zemes virsū, Maķedonijas, Babilonas, Jeruzalemes, Lielās un Mazās Ēģiptes karalistu valdnieks, nepārspējams bruņinieks, neviena neuzvarēts karavīrs, dzīves koka turētājs, nepiekāpīgs Jēzus Kristus kapa sargātājs, paša Dieva aizbildnis, musulmaņu cerība un mierinājums, kristiešu bieds un varenais aizstāvis, pavēlu jums, aizkrāču kazaki, padoties man aiz laba prāta un bez kādas pretestības un nelikt man uztraukties par jūsu uzbrukumiem.

Turku sultāns Mehmeds IV


Aizkrāciešu atbilde Magometam IV

Aizkrāču kazaki turku sultānam!

Tu, sultān, turku veln, un nolādētā velna brāli un draug, paša Lucifera pakalpiņ! Kāds tu ellē bruņinieks, ka nejaudā ar pliku dirsu ezi nospiest. Ko velns kakā, to tavi karapūļi liek māgā. Nebūs tev, maukasdēls tāds, pār kristiešiem valdīt, tavu karavīru mēs nebaidāmies, ar zemi un ūdeni mēs tev stāsimies pretī, drāžot tavu māti.

Tu esi Babilonas pavārs, Maķedonijas ratnieks, Jeruzalemes aldaris, Aleksandrijas aitcirpis, Lielās un Mazās Ēģiptes cūku gans, Armēnijas zaglēns, Tatārijas strēlnieks, Kameņeckas bende, visas pasaules un apakšzemes nelga, pašas kobras mazdēls un mūsu pimpja līkums. Cūkas purns tu, ķēves dirsa, miesnieka suns, nekristītā piere, mēs drāžam tavu māti.

Lūk, tā aizkrācieši atbild tev, siekalu kamol. Ij kristiešu cūkas tev nebūs ganīt. Ar šo beidzam, jo skaitļus nezinām un kalendāru nelietojam, mēness debesīs, gads grāmatā, un diena pie mums ir tāda pati kā pie jums, dirsas mums par to bučo.

Parakstījuši: Košas atamans Ivans Sirko kopā ar visu Aizkrāču kara nometni

9:46am: Pilnīga "Nekas, izrausimies" noskaņas dziesma :)
http://www.youtube.com/watch?v=mRJtXQEmDQs

9:40am:

3:13pm:

8:40pm: Zirgi baznīcā, PSRS, 60.-tie gadi

8:34pm: DMB

8:32pm: Ledusskapja "Oka" reklāma. PSRS, 60.-tie gadi

8:27pm: Gorkija parks, 1930. gads, Maskava

5:44pm:

11:08am: Forši dzīvojam Alsungā
Ziedleja – ieleja Alsungā gar Kauliņupi (Sudmaļupi) lejpus Alsungas dzirnavezera, senāk saukta par Žīdleju
Pāris simtu gadu atpakaļ (16. un 17. gadu simtenī) esot bijis pie Alsungas muižas pilsētiņš jeb miestiņš, vai gluži žīdu vien apdzīvots. Tā laika Alsungas kungs žīdus dažādi spaidījis: nereti sajūdzis pa četri, pa seši saviem ratiem priekšā un licis tik ātrā skrējienā vilkt, ka šie aizkusuši ne no vietas vairs nejaudājuši pakustēt. Beidzot žīdi tad slepeni aizmukuši vienu nakti, bet nu arī pilsētiņš iznīcis.
A.Bīlenšteis Alsungā 1866. gadā
Žīdleja, kas skaitās pie Alšvangas skaistākām vietām, savu nosaukumu dabūjusi no tam, ka te reiz nosists kāds žīds. No tā laika žīdu ģimenes te ilgi neuzturas. Jāpiezīmē, ka tagad Alšvanga ir 100% latviska (pasvītrojums mans - TO).

Patapināts no tejamienes: http://www.suitunovads.lv/lv/kulturas_mantojums/vietvardi/

10:48am: Vienreiz kursiski // wainawērst kuoršiskei
Domājamai senkuršu valodai vārds "vērst" noturīgi saistās ar laika apzīmējumu, tas ir redzams kursenieku izmantotajā teju vai nacionālās identitātes formulā, zvejojot: Tura vērst kursisku (Jārunā kursiski). Šajā gadījumā kursenieki to izmantoja kā jābūtības izteiksmi, taču arī pašā Kurzemē uz v*rt- saknes pamata darinātu vārdu izmanto laika izteiksmju veidošanai: Ō, viš aptuo *vert izbijīs. – Ō, viņš par to būs nobijies. Savukārt vert lietuviski ir tapt palikt, bet to neizmanto nākotnes veidošanā. Savukārt prūšu valodā līdzīga sakne tiek izmantota, lai darinātu apstākļa vārdu vienreiz - ainawārst, kur wārst ir salikteņa otrā daļa, kas apzīmē reizi. Jātvingiem vienreiz ir ainavarstas.

Plašā v*rt- izplatība Prūsijā, Rietumlietuvā un Rietumlatvijā ļauj uzskatīt, ka rietumbaltiem šī sakne bija noturīgs vārds reizes un plašākā izpratnē laika apzīmēšanai. Cits izplatīts vārds laika apzīmēšanai Kurzemē ir mets, taču to vairāk izmanto runājot par konkrētu laiku (vajaga sēt tādā me̦tā, kad mēnesis līks, vai nu jauns, vai ve̦cs) vai izmēru (visi viņu vienu me̦tu, vienā me̦tā), no šī vārda arī laikmets (konkrēta aika nogrieznis). Diez vai šis vārds varētu būt pamatā senkuršu reizei.

Ir iespējams apsvērt domu par meta izmantošanu, rekonstruējot senkuršu vienmēr (vienā mērā, viena mēra, vienādā izmērā) = vainëmët. Ja vien senkuršiem šis vārds nav bijis darināts uz prūšu aīnat pamatā, kas nozīmētu, ka senkuršu vārdam vajadzētu būt vainët vai kādam līdzīgam vārdam.

Ja pieņēmums ir pareizs, tad iespējams izteikt minējumu par veselu virkni apstākļu vārdu, kas automātiski izriet augstākminētā.
vainëwërst = vienreiz
dujëwërst = divreiz
tŗëjëwërst = trīsreiz
ķëţëŗëwërst = četrreiz
pënķëwërst = piecreiz
šëšëwërst = sešreiz
sëpţyńëwërst = septiņreiz
usmëwërst = astoņreiz
dëwyńëwërst = deviņreiz
dësimtewërst = desmitreiz

4:04pm: Šodien darbadiena paiet Ērika Satī skaņdarbu pavadībā. Lai gan pats Satī saka, ka viņa mūzika ir "mēbeļu mūzika", muzikālā fona mūzika, tomēr viņa Gymnopédies pie labākās sirdsapziņas grūti par tādu nosaukt, impresionisms un vingrotājas ļoti skaidri sazīmējamas. Atlikušais: protams, dažādas intensitātes avangards. Gards.

9:34am: Ventas upes nosaukuma izcelsmes mana versija



Pēc tradīcijas tiek uzskatīts, ka Ventas nosaukums ir cēlies no lībiešu vārda vēna, kas nozīmē “upes ieteka jūrā”, “jūras šaurums” vai “osta”. Pēdējā laikā izteikts minējums, ka Ventas nosaukums varētu būt saistāms arī ar domājamo senkuršu vārdu vent(e)s, kas apzīmē vēju. Tomēr ir pazīmes, kas par to liek šaubīties. Pirmkārt, jau tas, ka Ventas upes izteka sākas no Veņu ezera Lietuvā, kas vienmēr ir bijis baltu, nevis somugru apdzīvots apvidus. Otrkārt, saknes ven*- izplatība Kurzemē: VENcēt vai VENtēt (zvetēt, sist) Vandzenē, VENdzele (vēdzele) Cīravā, VENdzēt (pļāpāt, iespraukties sarunā, vieglprātīgi čalot) Skrundā, VENteris (murds) visā Kurzemē, VENgrs (vingrs) Dunikā, Bārtā, Saldū. Liela daļa no šiem Kurzemes vārdiem saistās ar plūšanas, tecēšanas, lokanuma jēdzienu. Arī vārdus VENcēt / VENtēt var interpretēt šīs paradigmas ietvaros, norādot, ka sitiens var izraisīt zemādas asins izplūdumu vai izraisīt asiņošanu. Vārds VĒNa (bet ne lībiešu izpratnē) arī ierakstās šajā pašā semantiskajā un etimoloģiskajā sistēmā.

Semantiski šajā interpretācijā ierakstās arī vārds avots, kas senatnē bijis avants un avents pie rietumbaltiem, bet avūts un alūts pie austrumbaltiem. Šī vārda sakne *awǝ-/e- indoeiropiešiem norādījusi uz tekošu ūdeni (skat. Daugava = daug + ava, proti, daudzūdeņainā, lielā, platā upe). Domājamais kuršu vārds "avent(a)s" avota apzīmēšanai savukārt ļauj izteikt minējumu, ka Ventas vārds patiesībā nozīmē no "Avota iztecējusī". Ja šāds pieņēmums pareizs, tad ir nepieciešams atsevišķi izskaidrot priedēkļa a*- zudumu Ventas senajā vārdā. Nav izslēgta iespēja, ka senkuršu valodā sākotnēji avots ir saucies par "auvent(a)s", no lejas iztekošais ūdens (skat. Auciems = ciems, kas atrodas lejā, ielejā), savukārt pati upe, senkuršu apmetniekiem pa to pārvietojoties augšup, par Auventu, bet priedēklis au*- laika gaitā ir ticis atmests, lai vienkāršotu valodas lietojumu. Iespējams, lībiešu ietekmē.

Ja šī teorija ir pareiza, tad ir iespējams runāt ir par Ventas vārda saistību ar latīņu vārdiem advente un aventis, no kuriem abi atzīmē kaut kā kārota gaidīšanu, bet otrs - apzīmē pašu gaidīto. Tādā gadījumā semiotiski gan avots, gan Venta, gan advente un aventis un līdzīgi šīs cilmes vārdi ir saistāmi ar sievišķo pirmsākumu.

IDE saknes, no kurām atvasinās šis skaidrojums, ir:
1) *wed vai *wod-(or/en-) (dažādu zinātnisku skolu atvasinājumi protoindoeiropiešu valodai). Uzskatāmākie šo sakņu nospiedumi baltu valodās: ûdens, ûdęns, ûdins pie latviešiem, vanduõ, unduõ, únduo pie lietuviešiem, undens pie kuršiem, wundan pie prūšiem,
2) *awǝ-/e, plūstošs ūdens, kura nozīme izskaidrota jau augstāk.

4:38pm:

4:21pm:

4:16pm: kuršu rīts


ānkštadeinis, ēnkstadeīna - atvasināts no prūšu angstainai ("no rīta" ) . Lietuviešiem ir ankštainis, ankštinis u.c. līdzīgas saknes vārdi, kas ļautu šo vokālismu piedēvēt rietumbaltiem, tādējādi to lokalizēt kā iespējamu kuršu vārdu. Šim pieņēmumam nav toponīmu, kas spētu to apliecināt, bet grūti arī būtu iedomāties, kurš gribētu darināt un pēcāk lietot vietvārdu, kura pirmā saliktā daļa būtu vismaz 9 burtus gara. Ja pieņēmums ir pareizs, tad senkuršu vārds agruma apzināšanai ir ānk(šta)s / ēnk(sta)s. Plašāks konteksts, kurā var runāt par to, ka ānkštadeinis, ēnkstadeīna ir kuršu rīts - anksteris, kas ir kuronisms kāpuru apzīmēšanai. Šādā gadījumā par ANKsteri - jādomā kā par agrajām, mazajām mušiņām, par ankštadeini kā par ānk(šta)s + deina, kas fonētisku pārveidojumu rezultātā pārtop par ānkštadeinis, ēnkstadeīna, proti, par agro vai mazo dienu, kas arī ir rīts. Par iespējamo dzimtas piederību nav iespējams neko pateikt, jo nav nekādu liecību. Divi pirmā saliktenī ietvertā vārda varianti ir doti tāpēc, ka pastāv homonīmijas problēma ar engs, kas, domājams, ir senkuršu odze, turklāt nav izslēgta varbūtība, ka dienvidos, kur bija aktīvāki sakari ar prūšiem, lietoja ānk(šta)s, bet ziemeļos - ēnk(sta)s. Latviešu literārās valodas vārda "rīts" ekvivalents pie senkuršiem diezin vai būs bijis, jo senbaltu priekšstatos rīts ir kaut kas attek pa debesu upi, proti, latviešu valodas izpratnes kategorijās - atrit, atris, bet no prūšu vārdiem, kas saisīti ar tecēšanu strūtwei, tektwei, domājams, nav iespējams izveidot semantiski ietilpīgu rītu. Izskatīšanas vērts varētu būtu jautājums par rīta svīšanas senkursisko vārdu uz prūšu parkaīsnā bāzes.

4:16pm: Pārtraukt piedomāt pie tā, ko es zaudēju vai vinnēju, pieņemot tos vai citus lēmumus, protams, ir absolūta procesu izlaišana ārpus kontroles. Un tās ir sekas, kurām nav jēga pievērst dižu uzmanību. Svarīgs ir cēlonis - puisis, kas aizvien inkognito slapstās kaut kur starp manām smadzenēm, bezapziņu un sirdi. Vārdsakot, tumšs krūmājs.

2:08pm: "starp dzīvnieciskās.."
starp dzīvnieciskās
Mārdžas
krūtīm guļ drukns
vīrs kas slavē

Mārdžas izcilformu glāstāmo
miesu šo vīru
pirksti sviež stumbrus
stumj maisus ripina mucas tie

mīlā
cirtojas
ap
alustraukiem

pasaulei
pieder šo vīru rokas bet viņu
lielās un apskurbušās miesas
pieder

Mārdžai
viņu zaļoksnā maka
seja atplaukst
atbildot zeltprasīgam

smīnam
urrā
urrrā druknajiem
vīriem kas guļ

starp dzīvnieciskās
Mārdžas krūtīm
spēcīgajiem vīriem

kas guļ starp Lilas kājām

// e.e.kammings

1:29pm: Nu, draugi mīļie, vai esat gatavi pavasara / vasaras vētrai?

Vai saviem aktīviem ir noskatīts kāds miera līcis?

10:33am: Puiši spēlē kariņu ... tikai es nesaprotu priekš kādiem muļķiem šis ir taisīts


Laikam vienīgais, kam te var ticēt ir - ka Kaļiņingrada tiek zaudēta ļoti ātri, bet piemēram, ko dara operācijas bāze Igaunijā, kad galvenais virziens ir Maskava, līdz ar ko bāzi būtu jāizvieto Latvijā - grūti pateikt.

Ko dara izpletņlēcēji Starajā Rusā vai Veļikajos Lukos ar nav skaidrs. Bet lēciens virs Valdaja augstienes neapšaubāmi varētu būt skaists.

Kur ir pazudusi Pleskavas desanta divīzija - makšķerē Peipusa ezerā vai arī sēņo / ogo Opočkas purvos?

Kas izpletņlēcējiem tāds meklējams Baltkrievijas Baranovičos, ja pēc kartes skaidri redzams, ka tajos NATO spēki iebrūk bez problēmām, tātad neapstājoties, un turpina tālāk uz Minsku. Kāpēc Austrumbaltkrievijā NATO spēku pārvietošanās ir iezīmēta kā pārvietošanās, nevis kaujas uzdevums. Vai tas nozīmē, ka Baltkrievijas armija atkāpjas uz Krieviju, bīstoties no Ukrainā izvietotajām lidmašīnām, bet hohlu sauszemes spēki dzer garelku un piekož salo?

Kāpēc zilais spēlētājs no Lietuvas Švenčionys apkaimes uzbrūk Minskai, ja tā vietā varētu mierīgi doties Oršas-Smoļenskas virzienā, dziļi apejot baltkrievu flangu, un liekot tam kolapsēt ātrāk. Sarkanais spēlētājs tāpat ir tik vājš, ka šim gājienam nespēs neko likt pretīm. Galu galā zilais spēlētājs no Polijas teritorijas tāpatās spēs mobili pievilkt rezerves, lai Minskas zaudēšana būtu laika jautājums.

Kāpēc sarkanajam spēlētājam nav redzamas nekādas aktīvas darbības izņemot rezervju pievilkšanu?

Nu vismaz beidzamā izspēle - robeža, kas tiek sasniegta 3-10 dienas pēc kara darbības sākuma izskatās diezgan ticami, ir ieņemtas 3 labākās artērijas kas ved uz Maskavu, kā arī nodrošināta apgāde, izmantojot Sankt-Pēterburgas-Maskavas dzelzceļu.

11:06am: Om mani piegdienaah!

3:23pm: http://www.pastabanka.lv diezgan eleganti uzlauzta.

2:19pm: Viss varētu būt tiesa, ja neņem vērā Padebešu ēnas
http://www.mint.com/blog/wp-content/uploads/2011/12/USA-vs-China1.png