10:48a |
Vienreiz kursiski // wainawērst kuoršiskei Domājamai senkuršu valodai vārds "vērst" noturīgi saistās ar
laika apzīmējumu, tas ir redzams kursenieku izmantotajā teju vai
nacionālās identitātes formulā, zvejojot: Tura vērst kursisku (Jārunā kursiski). Šajā gadījumā kursenieki to izmantoja kā jābūtības izteiksmi, taču arī pašā Kurzemē uz v*rt- saknes pamata darinātu vārdu izmanto laika izteiksmju veidošanai: Ō, viš aptuo *vert izbijīs. – Ō, viņš par to būs nobijies. Savukārt vert
lietuviski ir tapt palikt, bet to neizmanto nākotnes veidošanā.
Savukārt prūšu valodā līdzīga sakne tiek izmantota, lai darinātu
apstākļa vārdu vienreiz - ainawārst, kur wārst ir salikteņa otrā daļa, kas apzīmē reizi. Jātvingiem vienreiz ir ainavarstas.
Plašā v*rt- izplatība Prūsijā, Rietumlietuvā un Rietumlatvijā
ļauj uzskatīt, ka rietumbaltiem šī sakne bija noturīgs vārds reizes un
plašākā izpratnē laika apzīmēšanai. Cits izplatīts vārds laika
apzīmēšanai Kurzemē ir mets, taču to vairāk izmanto runājot par konkrētu
laiku (vajaga sēt tādā me̦tā, kad mēnesis līks, vai nu jauns, vai ve̦cs) vai izmēru (visi viņu vienu me̦tu, vienā me̦tā), no šī vārda arī laikmets (konkrēta aika nogrieznis). Diez vai šis vārds varētu būt pamatā senkuršu reizei.
Ir iespējams apsvērt domu par meta izmantošanu, rekonstruējot senkuršu vienmēr (vienā mērā, viena mēra, vienādā izmērā) = vainëmët. Ja vien senkuršiem šis vārds nav bijis darināts uz prūšu aīnat pamatā, kas nozīmētu, ka senkuršu vārdam vajadzētu būt vainët vai kādam līdzīgam vārdam.
Ja pieņēmums ir pareizs, tad iespējams izteikt minējumu par veselu virkni apstākļu vārdu, kas automātiski izriet augstākminētā.
vainëwërst = vienreiz
dujëwërst = divreiz
tŗëjëwërst = trīsreiz
ķëţëŗëwërst = četrreiz
pënķëwërst = piecreiz
šëšëwërst = sešreiz
sëpţyńëwërst = septiņreiz
usmëwërst = astoņreiz
dëwyńëwërst = deviņreiz
dësimtewërst = desmitreiz |
11:08a |
Forši dzīvojam Alsungā Ziedleja – ieleja Alsungā gar Kauliņupi (Sudmaļupi) lejpus Alsungas dzirnavezera, senāk saukta par Žīdleju
Pāris simtu gadu atpakaļ (16. un 17. gadu simtenī) esot
bijis pie Alsungas muižas pilsētiņš jeb miestiņš, vai gluži žīdu vien
apdzīvots. Tā laika Alsungas kungs žīdus dažādi spaidījis: nereti
sajūdzis pa četri, pa seši saviem ratiem priekšā un licis tik ātrā
skrējienā vilkt, ka šie aizkusuši ne no vietas vairs nejaudājuši
pakustēt. Beidzot žīdi tad slepeni aizmukuši vienu nakti, bet nu arī
pilsētiņš iznīcis.
A.Bīlenšteis Alsungā 1866. gadā
Žīdleja, kas skaitās pie Alšvangas skaistākām vietām, savu
nosaukumu dabūjusi no tam, ka te reiz nosists kāds žīds. No tā laika
žīdu ģimenes te ilgi neuzturas. Jāpiezīmē, ka tagad Alšvanga ir 100%
latviska (pasvītrojums mans - TO).
Patapināts no tejamienes: http://www.suitunovads.lv/lv/kulturas_mantojums/vietvardi/ |