jau teicu, ka lasot glāstīju monitoru it kā tas būtu Tavs vaigs.... Dažkārt pat liekas, ka tas būtu kāds dabisks reflekss tā kustināt pirkstus, kad pamostos un laiku pa laikam dienas gaitā. Interesanti, ka katru reizi precīzi ir tā sajūta pirkstu galos =J

Es dažkārt [arī te iepriekš] kļūstu asa un tad atkal citreiz kūstu un čīkstu...galīgi izlaidusies...bet es negribu būt visu laiku stipra vai arī pretīgi ciniska, ja tā nemaz nav. Lai arī čīkstēt mazāk es vēl joprojām mācos...un princesēm tas nāk grūti =J

Piedod man par katru reizi, kad es nebiju tik stipra kā Tev vajadzētu un, kad lūdzu Tevi mani stiprināt, kad Tev pašam man pietrūka spēka. =* Es paaugšos vēl nelielu gabaliņu un cerams tad sasniegšu brīnišķo līdzsvaru starp dzīves rūdītu jaunkundzi un princesi kuplā rozā kleitā ar vijīgiem matiem un spīdīgām kurpītēm... labi? Es patiešām cenšos.

Tu parasti saki,ka: "Viss būs" un kādu laiku tā ir arī mana mantra.Un tas dod(lai arī dažreiz tikai nedaudz) spēku...bet pietiek =J

Ja es dažkārt nebūtu vāja, es nevarētu būt pareizā brīdī stipra. Lai gan nedaudz žēl, ka nepārtraukta laime nav iespējama...lai gan es vēl pati svārstos =J

Es darīšu visu, lai neatliptu, jo citādi es zaudēšu savu labāko pusi =*

Mīlu Tevi....