reiz, beidzoties attieciibaam, arii man bija shii te runa-paliksim, luudzu, tikai draugi...neveelos tevi pazaudeet pavisam...
diivaini, bet mees tiesham veeljoprojaam esam draugi...
svariigi ir apzinaaties, vai cilveeks, ar kuru tu esi kopaa, ir vajadziigs tev kaa draugs gultaa, vai kaa draugs dziivee...ja nav paarlieciibas, ka cilveeks tev ir vajadziigs( TIESHAAM VAJADZIIGS) kaa draugs dziivee, tad nekad neesmu teikusi sho banaalo fraazi...ja aiziet, tad aiziet pa visam...biezhi vien gan citi peec shii moto nevadaas...saka ka aiziet, tomeer spiitiigi censhas palikt un bojaat dziivi...lauzt jau taa salauztu sirdi...