smalki skaistās dzīves pūdera versijas

Mazie dvēseļu saules stari.

Fri, 14 Mar 2014 19:59:15 GMT

Iemīlējušos cilvēku maigās noskaņas. Tie pieskārieni, kurus neaizmirst. Mani vaigi sasarkst un es mulsi vēroju pavasara pasauli, kad naktis iestājas astoņos vakarā un mēness lauku ceļa vidū izgaismo tumšo priežu mežu, kas vējā baisi čab. Es esmu bailīga. Sabīstos. Saskaitu zvaigznes un ieraujos dziļāk savā mētelītī, kas jau galīgi noplīsis, bet taču tik mīļš. Ziema negrib šķirties, negrib atdot sevi pavasara mīlētājiem. Tā pūš aukstus vējus. Taču manā sirdī ir silti. Ar katru dienu arvien siltāk.
Mēs kopīgi domīgi vērojam pasauli, tā šķiet dzīva. Nu tad beidzot. Nekas vairs nepaliek nepamanīts. Pirmais pumpurs mums vismīļākais, tas uzplaukst tā pat kā mēs. Nosalst vējā tāpat kā mēs un piemīļojas otram pumpuriņas arī tieši tāpat kā mēs.

Mēs esam saules dvēselītes stari.
Mēs sildam šo pavasari viens otram.

planēta Pavasaris

Thu, 13 Mar 2014 20:47:02 GMT

es varu jums apgalvot, ka pavasaris noteikti atrodas citā dimensijā. ja ne dimensijā, tad vismaz uz citas planētas. arī tur apkārt lido parastie zemes taureņi, taču matu cirtās vējš pinas pavisam citādi kā rudenī, acīs saulīte atmirdz pavisam citādi kā aukstā ziemas dienā un galu galā arī cilvēkiem smaidi ir pavisam citi. ausīs skan patīkamie čivinājieni un sapņi ir tikai par saules stariem vasaras koku galotnēs.
ja man ļautu izvēlēties, es dzīvotu uz Pavasara.

izelpo mieru.

Thu, 13 Feb 2014 19:07:43 GMT

so this is how it goes, huh? tā jau tas uzliesmo. niknums. viss nepateiktais. reizēm pilnīgi brīvi lidojošs. ne apstādināt, ne satvert. ļaut tam būt, līdz tu izelpo mieru. tikpat maigu kā pavasara pirmie ziedi. jā. tam bija jābūt manam pirmsākumam. manam. kā tev nav kauna? tu nedrīkstēji man to atņemt. atkal man tiek zagtas sajūtas. nezodz manas sajūtas!
tikai elpo. elpo, es sev saku. pasapņo. nekad neatgriezies. atceries tikai to,ko gribi atcerēties, es sev saku.
izelpo mieru.

par lietām,kuras jā[ne]ienīst

Mon, 27 Jan 2014 19:30:53 GMT

es tikai vēlējos nocitēt no Džona Faulza "Kolekcionāra" - ienīsti visu, kas nav dziļš, patiess un būtiski nepieciešams, kā mākslā, tā dzīvē un politikā.

pārdomām vai nē, tīri vienalga, taču let it sink.

so be it.

side note - Kristapa NĒ pasaulē un fokuss un Sinagpūras arhitektūras brīnummāju tropu klimata +38 grādos. čau, vasarai. vēl 144 dienas. (http://daystillsummer.com/)

[...]

Tue, 03 Dec 2013 16:21:14 GMT

i've seen better.

Fri, 29 Nov 2013 19:13:34 GMT

klusībā aizvērt acis, novērtēt savu mākslas studenta statusu. būt par 23 h tuvāk mūsu deadline'am. būt krāsaini melnbaltam kubikam rubikam. es kā īsts mūsdienu mākslinieks/dizainers šodienu esmu pavadījusi trīssimts idejās, klikšķinot datora pelīti un ostot terpentīnu.

dzīves kaislību apmuļķotie.

Fri, 22 Nov 2013 18:03:06 GMT

piesēdos es te ar vajadzību. vajadzību radīt skaistas lietas. vajadzību dizainēt. taču galu galā nekas cits neatliek kā ienākt šeit un papukstēt par dzīves muļķībām, priekiem un smaidiem.
man patīk dzimšanas dienas. pat ja tās nav manas. man patīk nosvinēt kādu. šoreiz mani. tomēr. būt kā mirdzošam dimantiņam starp citiem. un pateikties par šīm stundām pastkartēs. aizsūtīt tās mīļajiem uz kalniem. ar visu to zināt, ka darbi tevi nepamet un deadline's izmisīgi tuvojas un nedomā atkāpties. taču tev vienalga, tu sēdi un ēd tos šokolādes gardumus, tu dzer to vīnu un klusītēm priecājies par pasauli. hm.
šovakar, rubinot to granātābolu, es domāju, kā veidojas šis auglis. vai arī cilvēkam ir tādas daudzas mazas istabiņas? varbūt tiešām ir. un katra par otru saldāka un kārdinošāka. neļauj atrauties. gribas nekad viņu nepamest. bet tās jau tikai tādas mirkļa vājības. kaislības. Stoiķu afekti.
man gribas dzīvi mazliet salīdzināt ar cirkuli. tā ieduras vienā vietā un tad griežas sev apkārt. tuvāk un tad tālāk, bet saknes vienmēr paliek vienas un tās pašas. varbūt tāpēc arī ir labāk nodot pagājušā gada pārspriedumus un neiedziļināties latviešu valodas teikumu shēmās. jo citādi mēs tā vien griežamies uz riņķi. tuvāk un tad tālāk.

atgriezīšos pie ierastā - galvenais ir svinēt dzīvi, lai tas tuvāk un tad tālāk izvērstos tā vērts.

vienmērāk

Fri, 01 Nov 2013 18:56:10 GMT

"Time flows in a strange way on Sundays"

Sun, 20 Oct 2013 18:50:29 GMT

tas arī viss,ko ir iespējams šodien pateikt. tas viss un vēl vairāk vienā vienīgā teikumā. interesanti, kā ar vienu teikumu var pateikt tik daudz.
atkal ir atgriezušās svētdienas rītu slinkuma problēmas. nekāpt ārā no gultas, tikai lūgt, lai kāds tev pagatavo tēju,kamēr tu domīgi vēro Hariju Poteru televizorā. viss, ko es lūdzu.
un vēl saturīgas sarunas pie trešās vīna glāzes, kad nopietnais kļūst nenopietnas un izsprūk neapzināti spurdzieni.
un vēl spirgtu rudens pilsētas gaisu. ak jā, tas atšķiras no visiem citiem.
un vēl iksvētdienas post secret atkarību. no tās man vaļā netikt.

un vēl
un vēl
un vēl...

ikdienas sīkumos iebirstot.

Fri, 11 Oct 2013 13:50:10 GMT

Rudeni man nerādiet. Es jūs lūdzu. Bet jāatzīst gan, ka vakar, ejot pāri Vanšu tiltam ar kājām, iespējams, pēdējo reizi šogad, dzeltenajām kļavām Ķīpsalā kontrastējot ar pelēkajām un vienveidīgajām debesīm, es jutos pat kaut kā tā labi. varbūt tas bija tāpēc, ka vējš nebija izvēlējies spēlēties manās pinkās. Es nezinu. Taču svaigais gaiss raisa vairāk domas. Turklāt pavisam siltas. Tās ir palīdušas zem sedziņas. Slēpjas no rudens un apkārtējiem.
Pilsēta mēdz mulsināt pat mani.

nepazaudēt svarīgo vai svarīgi ir nepazaudēt?

Fri, 04 Oct 2013 13:58:29 GMT

pinterest's ar savu burvību ir ievilcis arī mani. skolas uzdevumu nolūkos gan, bet tomēr. pirmās divas bildītes un ideja ir augšā. svarīgi to nepazaudēt. nepamest starp citām. idejas taču tomēr mēdz būt labākas par cilvēkiem. tās mēs vismaz varam izdzīvot. kaut vai tikai skatlogos. gribas man aizbraukt uz pasaules metrapoli un vēlā rudens vakarā vērot atspīdumus skatlogos. pieņemt muļķīgas idejas par completely sane ones. nopirkt vīna pudeli un sēdēt Sēnas krastā vai varbūt sēdēt sakrustotām kājām lielā un baltā viesnīcas gultā, starp pēļiem līdz satumst.

galvenais ir nepazaudēt labās idejas. tās reiz mani izglābs.

what if everything liquid was wine?

Sun, 15 Sep 2013 18:23:23 GMT

milzīgs ceļojumu piedzīvojumu reibums nebeidzās. mūžīgs karuselis. domas lido. atkal un atkal pazūdot tropiskajā klimatā. teikumi arvien pazūd starp papagaiļu ķērkšanu tuvējā palmā. okeāna viļņošanās reibina tāpat kā vakarvakarā izdzertās trīs sarkanvīna glāzes un es nespēju atteikties no smaidiem mūsu sejās. un nav jau arī jāatsakās, jo tas taču ir tas, kam es dzīvoju. iemīlēties acu skatienu dzirkstīs un smaidu sārtajās nokrāsās, sasmaržot pasakas un nogrimt dziļās sarunās, tikpat dziļi sarkanās kā mani nagi.
izbaudīt pēdējos atvasaras vakarus es gribētu, kur citur. tur kur rudens saule iekrāsojas oranžāka un bruģētās ieliņas ir šaurākas, kur cilvēki kaislīgāki un atvērtāki. vai varbūt tomēr kaut kur, kur vasara nemēdz beigties. braukt tur, kur vienmēr silts un apceļot kontinentu. no rīta pamosties ar papagaiļiem tepat uz tropu koka zara un sajust jau gaisā virmojošo siltumu, kas vēstī par "karstāko dienu šoziem".
nevēlos es pavadīt tumšus vakarus vienatnē, gribu našķoties ar vafeļu mīklu un spuldžu vietā iedegt sveces.
ar sajūtām esmu joprojām 25 h lidojuma attālumā no šī brīža atrašanās vietas.
sajūtas tikpat apdullinošas kā pasaules otra mala. ne patvert, ne saprast. tikai piedzīvot. un nekad neatteikties.

kā gan varētu eksotiku pārvest mājās? vai nebūtu labāk mājas pārvest eksotikā?

why is that we always keep wanting more?

brīvprātīgo dienassgrāmatas

Mon, 15 Jul 2013 10:58:07 GMT

dziesmu svētku spirit's no otras puses.

piedzīvoju jau atkal to milzu kontrastu starp ārzemju latvieti un viņa nebeidzamo laipnību un stūrgalvīgo latviešu tautu, kas ved savu dzīvi šeit. un tad nu reiz gribas smaidīt vēl lielākus smaidus tiem nepateicīgajiem pretī, jo kas gan var būt vēl labāks kā laipnība pret pilnīgu nepateicību. un ziniet,tam cilvēkam tev vairs nav, ko teikt!

viss,kas noticis tajā nedēļā liek uz cilvēkiem jau atkal skatīties citādi. un man patīk šīs maiņas.

mūsu mazais noslēpums.

Thu, 27 Jun 2013 20:24:54 GMT

jaunākā laba laika pavadīšanas stratēģija ir nopirkt koncertbiļetes mazāk kā 24 h pirms koncerta. un piedzīvot lielisku vakaru mežparkā.
The Killers bija diezgan lieliski piemēroti trešdienas vēla vakara izklaidēm. kustēties līdzi dziesmām,ko nezini un vērot cilvēku smaidus,dzirdēt viņus dziedam līdzi. jā,man patika tur būt kaut tikai atmosfēras pēc.

ak,un noslēpumi,nē,tie nekad nekļūs veci.

Thu, 27 Jun 2013 09:28:43 GMT

Pērnavā iegūtais miers.

Tue, 25 Jun 2013 15:04:38 GMT

puķīte

Wed, 19 Jun 2013 08:20:07 GMT

iespējams,desmit dienas,kas iespiedīsies atmiņā kā dzīve briesmīgos apstākļos,bet zīmējot un gleznojot.

mans prieks manī sāk dzīvot mazliet citādi. nu tā kā vasarā. un tāpēc es te pludoju līdzi visam. esmu daudz par daudz pa gaisu, tāpēc arī varu sēdēt stundām ilgi uz mazas piestātnītes Ķīpsalā, runāties ar pīlēm un smaidīt muļķīgus smaidus, un brist pa omas zemeņu dobēm baltā blūzē. to visu un vēl vairāk.

tāpēc mēs bēgsim uz Spāniju, gulēsim zem palmas,ēdīsim arbūzus un aprikozes un peldēsimies mēnessgaismā.

Remember those nights? Yeah,I just brought them back.

Sat, 01 Jun 2013 17:49:25 GMT

Es sēžu mierīgās jūras moliņa sākumā. Man mugurā ir tikai krekls un bikses. Kāju pirksti zīmē zīmējumus jūras smiltīs. Taču iekšā kāpt nekārojas. Nav arī auksts. Es sēžu un pētu horizontu. Tur tālumā ir zibens uzplaiksnījumi. Mēs nedzirdam skaņas, mēs tikai skatamies uz violeti zilganajām gaismām tālajās debesīs. Un tā sajūta,kad zinam,ka tas mūs nespēj aizskart,ka mēs esam pilnīgā drošībā jūras krastā tikai desmit kilometrus no Igaunijas robežas.
Es esmu atpakaļ tajās vientuļajās naktīs,kad gribējās tikai griezties pļavā,aizvērtām acīm un darīt visu,kas ienāk prātā. Kad vairs nav kauns,kad gribas ieelpot rasā aitsvaidzināto gaisu un iekrist kāda rokās.
Salacgrīva mani mazliet atdzīvināja un šūpolēs es atguvu smaidu.

i'm out

Mon, 27 May 2013 20:41:26 GMT

kā dzīvo pēc tam, kad uzzini,ka tavs vismīļākais pāris ir izšķīries? kurs tu biji iemīlējies no laika gala. jo viņiem bija tas perfektais balanss starp mīlestību/patikšanu un draudzību.
attiecībām pazūd jēga.

šai brīdī pat vajag nocitēt Bukovski [c] "Cilvēku attiecības vispār ir dīvainas. Proti, tu esi kopā ar kādu cilvēku, ēd un guli, un dzīvo ar viņu kopā, mīli viņu, runā ar viņu, visur ej kopā, un tad tas beidzas [...] vienatnē es nekad nejūtos lāgā;pareizāk sakot,dažreiz tas ir patīkami, tomēr vienam būt nav pareizi"

it's a rather unreasonable hour to get up in a Saturday.

Sat, 25 May 2013 10:53:18 GMT

dejas. sveicieni Saulei. un smaids.

debesis mēdz dejot.

Thu, 23 May 2013 13:10:46 GMT

Rasā pēdas

Tue, 21 May 2013 13:30:13 GMT

Iekāpj rasaini vēsā zālē manas kailās pēdas un sajūt vasaru un svaigumu. Zvirbuļi mums čivina,ka esam iegāzušās viņu teritorijā ar savām dejām. But that's alright. Mēs tikai izjutām pasauli - pilnīgi dabisku. Ak,bet cilvēku uzmanības apliecinājumi mums bija neizsakāmi lieliski. Cits skatījās pavērtu muti un speciāli uzliekot brilles, cits atkal steidzās savās ikdienas gaitās mūsos neiedziļinājies, jo kas gan viņam daļas gar trim trakajām,kas virpuļo pa Vērmanes dārzu rīta agrumā. Nedod Dies' vēl ievilks tajā virpuļdejas pasākumā. Es šorīt jutu gaisu,zāles stiebrus kājpirkstu starpās un jutos kā pilnīgs dabas bērns. Priecājos par to kā kustība attīstās - sākas lēnām, progresē pa manu ķermeni. Es noķēru milzīgu enerģijas lādiņu un aizstaigāju basām kājām līdz mierielai - iepazinos ar Šipsiju, Pēteri, Māri un Dāvja manekenu. Jā, to pašu,ko viņš gluži vienkārši vēlējies nolikt viņu virtuvē. Un kas gan var būt labāks par augstiem griestiem, lieliem logiem un manekenu virtuvē. Mākslinieku dzīve.
Otrdienas rīta brokastis un katliņš tukšs pirms paspējām kājas nomazgāt ar vēsu ūdeni, sēžot uz vannas malas. Un ziniet, tad ir pavisam cits fīlings.
Un es vairs nedzīvoju maziem mulsuma brīžiem. Ceru neapmaldīties dejā un nepazust koku paēnās, saules mirdzuma staros. Un melnie pulksteņa rādītāji var uz brīdi apstāties, jo laiks nav svarīgs. Paliek tikai rasā iemītas pēdas. Un noguris smaids izgaismo mūsu vaibstus.
Mākslinieku dzīve.

Starp citu, puisi košoranžajā jakā uz riteņa - lūdzu atsaucies un padalies ar video,mēs arī vēlamies redzēt.

that's the summer life we want.

Mon, 20 May 2013 11:40:48 GMT

<i>meiteņu izklaides Mierielas Vasarsvētkos ar lielisku Muzejnakts turpinājumu </i>

Pavasarim piedienās izskatīgi vīrieši.

Wed, 15 May 2013 20:58:33 GMT

Viņa smaidīja kā vasaras lietus, uzvedībā bija vērojama saules zaķu palaidnība, acis mirdzēja,sarkanie rubīna auskari ik pa brīdim apžilbināja apkārtējos. Tā viņa spēlēja savu lomu. Improvizēja dzīvei par godu un lika izskatīgiem svešiniekiem iemīlēties sevī. Viņa loloja nereālas cerības un dzīvoja ilūzijās. Tās vēl nekad nebija viņu sāpinājušas. Ilūzijas bija viņas vienīgais patvērums. Vēl labāk viņu glāba tikai melnbaltas fotogrāfijas un pastaigas krēslainā pilsētā. Viņas mati dzīvoja neatkarīgi no viņas un tāpēc tie tika mīlēti ar katru dienu arvien vairāk. Viņas principi bija citiem nesaprotami un smaids ieviesa noslēpumainības dzirksti.
Tas viss un vél vairāk padarīja viņu par viņu. Taču vientuļa viņa nespēja būt. Pavasara gadalaikā viņa vēlējās vien nepiespiestu dzīvesveidu un neapzinātu pieskārienu.

instant crush

Tue, 14 May 2013 19:21:13 GMT

esmu pasākusi par savu dzīvi stāstīt bildēs. reizēm tās stāsta vairāk kā domas. ticu,ka bildei piemīt maģija. sava īpašā. nu galīgi ne tāda kā illustratora zīmējumam, kam ir sava īpašā. fotogrāfijā ir tas instant crush.

un instant crush uzmetās arī mazliet uz Daft Punk jaunajiem gabaliem. tā kā viss te man apkārt griežas un mainās, tad kāpēc, lai man nevarētu iepatikties Daft Punk. Kas zina, varbūt dienās kļūšu par lielu cienītāju.

vispār es gribēju parunāt par to, ka ir dienas, kurās ir NĒ. un šoreiz ne uz krekla. bet gluži vienkārši NĒ. un tad viss ir NĒ. un tad es ļoti labi saprotu to Kristapa filozofiju. un kopumā visam ir NĒ. izņemot jaunus auskarus. tāpēc labāk ir iemīlēties skaņās, kas liek dejot, smieties par cilvēkiem ielās, ēst saldējumu,sēžot uz apmalītēm kā senajos laikos, un sveicināt pusmūžu neredzētus cilvēkus, apsveikt viņus dzimšanas dienās, bet iekšā turēt to savu NĒ. jo par to ir šodiena.

bet rīt vairs nebūs nē. tiks sataisīta smaržīga cope, kurā sasēdināšu putnus,ziedus un pērles. cilvēki uz mani skatīsies un domās, ka es nedzīvoju šeit. un,ah, tas taču ir pats labākais, ko kāds par tevi var nodomāt - ka tu esi vienmēr smaidošs ārzemnieks. un tā es iešu smieties par absurdo pasauli. iedzeršu machiato un gaidīšu savu vasaru.

ziniet,man ir jānodzīvo tikai mēnesis nē pasaulē, lai pēc tam vasara ieķertos bizēs un grieztu mani karuselī, ko citas pasaules cilvēki mēdz saukt arī par margrietiņu.

un tas viss tikai par smieklīgi mazu cenu - mēnesi dzīvot nepareizās ilūzijās par cilvēkiem. jā, margrietiņas karuselis ir to vērts! turklāt pēc tam tev apsola saldējumu vēlos vakaros. jo savu apsolīto pavasari jau esmu dabūjusi.