what if everything liquid was wine?

Sep. 15., 2013 | 09:03 pm

milzīgs ceļojumu piedzīvojumu reibums nebeidzās. mūžīgs karuselis. domas lido. atkal un atkal pazūdot tropiskajā klimatā. teikumi arvien pazūd starp papagaiļu ķērkšanu tuvējā palmā. okeāna viļņošanās reibina tāpat kā vakarvakarā izdzertās trīs sarkanvīna glāzes un es nespēju atteikties no smaidiem mūsu sejās. un nav jau arī jāatsakās, jo tas taču ir tas, kam es dzīvoju. iemīlēties acu skatienu dzirkstīs un smaidu sārtajās nokrāsās, sasmaržot pasakas un nogrimt dziļās sarunās, tikpat dziļi sarkanās kā mani nagi.
izbaudīt pēdējos atvasaras vakarus es gribētu, kur citur. tur kur rudens saule iekrāsojas oranžāka un bruģētās ieliņas ir šaurākas, kur cilvēki kaislīgāki un atvērtāki. vai varbūt tomēr kaut kur, kur vasara nemēdz beigties. braukt tur, kur vienmēr silts un apceļot kontinentu. no rīta pamosties ar papagaiļiem tepat uz tropu koka zara un sajust jau gaisā virmojošo siltumu, kas vēstī par "karstāko dienu šoziem".
nevēlos es pavadīt tumšus vakarus vienatnē, gribu našķoties ar vafeļu mīklu un spuldžu vietā iedegt sveces.
ar sajūtām esmu joprojām 25 h lidojuma attālumā no šī brīža atrašanās vietas.
sajūtas tikpat apdullinošas kā pasaules otra mala. ne patvert, ne saprast. tikai piedzīvot. un nekad neatteikties.

kā gan varētu eksotiku pārvest mājās? vai nebūtu labāk mājas pārvest eksotikā?

why is that we always keep wanting more?

post | komentēt | Add to Memories