Remember those nights? Yeah,I just brought them back.
Jun. 1., 2013 | 08:38 pm
Es sēžu mierīgās jūras moliņa sākumā. Man mugurā ir tikai krekls un bikses. Kāju pirksti zīmē zīmējumus jūras smiltīs. Taču iekšā kāpt nekārojas. Nav arī auksts. Es sēžu un pētu horizontu. Tur tālumā ir zibens uzplaiksnījumi. Mēs nedzirdam skaņas, mēs tikai skatamies uz violeti zilganajām gaismām tālajās debesīs. Un tā sajūta,kad zinam,ka tas mūs nespēj aizskart,ka mēs esam pilnīgā drošībā jūras krastā tikai desmit kilometrus no Igaunijas robežas.
Es esmu atpakaļ tajās vientuļajās naktīs,kad gribējās tikai griezties pļavā,aizvērtām acīm un darīt visu,kas ienāk prātā. Kad vairs nav kauns,kad gribas ieelpot rasā aitsvaidzināto gaisu un iekrist kāda rokās.
Salacgrīva mani mazliet atdzīvināja un šūpolēs es atguvu smaidu.
Es esmu atpakaļ tajās vientuļajās naktīs,kad gribējās tikai griezties pļavā,aizvērtām acīm un darīt visu,kas ienāk prātā. Kad vairs nav kauns,kad gribas ieelpot rasā aitsvaidzināto gaisu un iekrist kāda rokās.
Salacgrīva mani mazliet atdzīvināja un šūpolēs es atguvu smaidu.