smalki skaistās dzīves pūdera versijas - 19. Marts 2013

kā pastkartes,kas pieknaģotas pie sienas. tās tur turas. bet tad tiek atvērts logs, aukstums iezogas un vējš tās norauj no striķīša, un aizpūš prom. tās vairs nekad nebūs pastkartes,kuras turējušās roku rokā.
-jā,kā Tu pasaki uzredzēšanos cilvēkam,kurš.. nu jā, kurš.
kā tas ir - nerunāt ar kādu,ar kuru runāts diendienā, bet tagad nevar,jo nevis negribētu, bet nezini vai ir piemēroti. nezini vai tā drīkst. kāpēc jābūt visam tik sarežģīti?!
ir pagājusi tieši nedēļa. katru dienu es atrodu vēl kādu lietu,kas man ir no viņa. un vairākumu es vienkārši nevaru saņemties novākt. tas laikam vēl vairāk atgādinātu to,ka mūsu vairs nav. kā kaut kam tādam vispār tiek pāri? man ik pa brīdim uznāk brakdown'i. bet visi saka,ka es apbrīnojami stipri turos. taču es joprojām nevaru par to parunāt. and for god's sake, man rīt jāiet uz RTV. ko es vispār teikšu tiem mūsu draugiem.

[21:30] kristaps:

<<< Ieliec facebook' statusu SINGLE
un visi zinās
fuk yea es pat ielaikošu