smalki skaistās dzīves pūdera versijas - 13. Septembris 2010

kopš piektdienas esmu totālā neomā. Edi es vnk nicinu. Tas idiots dzīvo totālos mākoņos. Bet nu, īsti jau arī neko teikt nevar. Tomēr mans treneris. Aghhh.
Rīt,vsm satiekos ar čipolīno. Tas nozīmē - kafija+kruasāns+saldējums.

L. kā jau parasti izceļas. Un es arī.
Es-nu ja tu labi gribētu varētu vismaz vienu dabūt... *pauze* es divus.
Viņa - kurus tad?
Es- nukā, viņu un T.
Viņa-domā??
Es-nēē. ;DD

Tās esam mēs.
Es nevaruuuu, man ir tik slikts garastāvoklis. Un katru reizi, kad es ieraugu mana batkrieva vārdu onlinā man negribas raxtīt, jo vnk sajūta, ka es viņu traucēju. Un tā ir tik stulba domāāa!!!
Un edis ar savu nekomunicēšanu un bezemocijām piedevām. Aghh. Hate it. Pienāk un vnk pasaka - tu nevari ar viņu dejot duetu vairw. Un es jau neko nevarēju pateikt. Man tikai bija whatthehell sejas izteiksme. Nu labi jā, iemesls pamatots - gadu starpība. Bet tu varēja jau vsm paskaidrot vai pastāstīt. Nu es nezinu.. Auuu. Vnk raudiens nāk...

Katru vakaru par viņu domāju. (vai nu par vienu vai otru, bet, ja iedomājos par vienu automātiski iedomājos par otru un otrādi. Un tad vēl reizēm par trešo) how cool is that??

Aiii, man besis. Neko negribas. Rudens depresija.. A ko.
Bet vēljoprojām esmu totāla dura. Ienīstu sevi par to 'un'. Bučiņas pazudušas...