smalki skaistās dzīves pūdera versijas - 14. Jūnijs 2010

ir kkāds baigais stulbums, kas te noteik. un man vnk gribas raudāt. un jā, es gandrīz apkritu, kad ieraudzīju L. tik mērķtiecīgu blogu. nopietni.
kas notiks šodien? Nu nezinu, nezinu. Atsākas treniņi. Tas nozīmē, viss atkal parastajās sliedēs.
Un ahhh, tagad sēžu dīvānā, vēljoprojām pidžammā un jau trešo dienu domāju, ko man īsti teikt. Jo es nevaru neteikt neko. Tad viss būs galīgā pakaļā. Un jau tagad ir. Jo es kā parasti vnk visu māku palaist pa paļavu. Tas vnk ir mans talants.
un, paldies, es zinu, ka es esmu vainīgā. es zinu. man vnk kretinē, ka nevar visu pateikt tā kā ir, jo vnm visu par viņu uzzinu no citiem.
Goddamned, es viņu pārāk labi, pazīstu. Zinu tādu sīkumus par viņu...

ā, nujā. ko tik nevar uzzināt no cilvēkiem, ar kuriem satisiecies diendienā. īstenībā, liels paldies viņiem.
Nu nē, nav jau tā, ka es baigi ticētu, ka tā būs or so. Bet vnk sāp. un jā, es pati labi apzinos, ka nekas nebūs.

paldies.

memuāri - tas ir mazliet, mazliet un pārējais piedomāts klāt. ;DD