smalki skaistās dzīves pūdera versijas - 30. Oktobris 2009

Nepietiek jau ar to, ka man galvā skan Animal I Have Become. Nū, vēl arī Imma Be, bet tā dziesma ir simtsreiz kaitinošāka, tāpēc nav pat pieminēšanas vērta.
Nu ko. Vismaz esmu nomierinājusies [un dabūjusi normālu nakts miegu] un man vairs nav temperatūra (yūūhū) un tas arī ir daudz. xD So, tas ko es tiešām gribēju pateikt ir tas, ka man viņš tā īsti nepatīk... *iekožas apakšlūpā* Tas laikam nozīmē to, ka man būs vēljovairāk jātēlo, ka neko nezinu. Shit. What on earth I was thinking?
Lai gan, droši vien tad, kad ieraudzīšu viņa superīgās acis, es vēl padomāšu. xD Bet L. taisnība - tas būtu extremly weird.

Can you even imagine that view.?

/Turklāt, iedomājieties, kāds kurš ir īsāks pat par mani!!! (rofl)/

OffTopic-- lkm jānomaina Twitterā parole. xD

People just miss the moment. This moment. The moment that can change the rest of their lifes.


Es izklausos pēc kkādas pilnīgas trakās, kas sarunājas pati ar sevi. But that doesn't really matter. Ārā ir tik foršs un auksts laiks. Es gribu iziet ārā. Un Liepiņš sāk kaitināt. Ā, jā un vsp. NEVAR BŪT!!!

-Nu nāc ārā.
nu nē.
-Kāpēc?
Ārā auksts. Un arī tumšs.
-Nu saģērbies silti.
Nu ārā auksts. Neiešu.
-Nu nāc.
Nē.
-Kāpēc?
Tāpēc, ka es esmu ļauna.
-Nē, tu neesi ļauna.
Esmu gan.
-A tu domā, ka es tev tagad zvanītu un sauktu ārā, ja tu būtu ļauna?
Arī fakts...